Igaunijas Izglītības ministrija bija iecerējusi noteikt, ka skolām mācību diena jāsāk plkst. 9:00 jau no 1. septembra. Tomēr Pilsētu un pagastu savienība paziņoja, ka tik lielas izmaiņas nevar ieviest tik īsā laika posmā, un ministrija tagad arī atzinusi, ka reforma tiks atlikta uz vēlāku laiku.
Sāmsalā vairums cilvēku darbu sāk pulksten astoņos no rīta, un skolas stundas sākas vai nu astoņos, vai pusdeviņos no rīta. Nodarbību sākuma pārcelšana uz pulksten deviņiem nozīmētu, ka skolēni uz skolu būtu jāved atsevišķi, ziņo mediji.
“Šīs izmaiņas varētu ietekmēt vairāk nekā 20% no visa sabiedriskā transporta tīkla, kas pārsniedz mūsu līguma darbības jomu. Mums būtu jāieved papildu autobusi, nemaz nerunājot par to, cik tas viss izmaksātu,” sacīja Sāmsalas vicemērs Kaarels Tangs.
Turklāt saskaņā ar jauno ministrijas regulējumu, ja tagad daudzas skolēnu autobusu pieturas atrodas burtiski ceļu krustojumos, tagad pašvaldībām tur būs jāierīko pilnvērtīgi autobusu pieturu paviljoni.
“Sāremā pagastā ir aptuveni 140 šādu pieturu, un vienas pieturas izbūve izmaksās aptuveni 2000 eiro. To varat aprēķināt paši. Pagastam tie ir diezgan ievērojami izdevumi,” piebilda Tangs.
Jaunajā regulējumā problēmas saskatīja ne tikai Sāmsalas iedzīvotāji. Pilsētu un pagastu savienībai bija nepieciešamas sešas lappuses, lai uzskaitītu visas sūdzības ne vien par stundu sākuma laika, bet arī citām izmaiņām. Piemēram, vietējās pašvaldības palika neizpratnē, kāpēc vienādas prasības tika noteiktas gan pamatskolu ēkām, gan vidusskolām, lai bērni neiespiestu pirkstus logos vai durvīs.
“Taču no vietējās pašvaldības viedokļa lielākā problēma ir mācību dienas sākuma laiks. Šī ir tēma, kas prasa ļoti ilgas sarunas un sagatavošanos. Rezolūcijas projektā teikts, ka visām darbībām un vienošanām pietiks ar trim līdz četriem mēnešiem. Diemžēl tas tā netiek darīts,” sacīja Pilsētu un pagastu savienības izglītības jautājumu padomnieks Roberts Lipins.
Viņš teica, ka ierosinātajām izmaiņām nepieciešams papildu finansējums, rūpīga sagatavošanās un sarunas ne tikai ar vecākiem.
“Darba devējiem būs jādomā arī par to, kā pārstrukturēt darba maiņas un sākt darbu citā laikā. Šī ir plašāka diskusija, ko nevar rīkot trīs mēnešu laikā,” viņš piebilda.
Izglītības ministrija tagad arī ir atzinusi, ka pāreja uz pulksten 9:00 kā skolas dienas sākums, visticamāk, tiks aizkavēta.
“Tieši tāpēc, ka ieviešanai atvēlētais laiks ir pārāk īss, es uzdrošinātos apgalvot, ka, iespējams, tiks dots vairāk laika. Ne visam ir jābūt gatavam un paveiktam līdz 1. septembrim,” sacīja Izglītības ministrijas mācību programmas nodaļas vadītāja Marjeta Venno.
Skolēnu pārstāvju savienība neiebilst pret vēlāku mācību dienas sākumu, taču par lielāko problēmu uzskata ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz pārbaudes darbu skaitu.
“Tas rada situāciju, ka vienā mācību dienā katrā stundā varētu būt pārbaudes darbs. Tas nepalīdz samazināt slodzi un neatbalsta skolēnu garīgo veselību,” sacīja Skolēnu pārstāvju savienības priekšsēdētājs Karls Eriks Kirss.
Izglītības ministrija ierobežojumu atcelšanu testiem pamato ar to, ka tie bija bezjēdzīgi noteikumi, kas tāpat netika ievēroti.
