Ilgstoši satiksmes sastrēgumi un īslaicīgas slēgšanas uz Igaunijai svarīgā Via Baltica maršruta saistībā ar jauna tilta būvniecību Salacgrīvā, Latvijā, bija diskusiju tēma nesenajā Igaunijas infrastruktūras ministra Kuldara Leisi un Latvijas satiksmes ministra tikšanās reizē.
Intervijā Igaunijas medijiem Leiss teica, ka vissvarīgākais ir tas, lai latviešiem tilts rudenī būtu gatavs.
Kā jūs vērtējat Salacgrīvas tilta būvdarbus un satiksmes organizēšanu ap to?
Manuprāt, vissvarīgākais ir tas, ka viņi šobrīd joprojām ļoti, ļoti labā tempā būvē šo jauno tiltu, un, ja plāns ir, ka jaunais tilts tiks pabeigts šī gada rudenī, tad tas ir vissvarīgākais, uz ko virzīties.
Otrkārt, ja tagad ir kļuvis skaidrs, ka pagaidu tilta dēļ drošība ir apdraudēta, tad, protams, mums vispirms ir jārīkojas tā, lai tas būtu drošs satiksmes dalībniekiem.
Un, no otras puses, ja mēs zinām, ka ar pagaidu tiltu bija jāgaida līdz pat pusstundai vai pat ilgāk, tad šī pašreizējā novirzīšana uz dažādiem maršrutiem varētu pat samazināt šo gaidīšanas laiku, ja vairs nebūtu rindas, lai šķērsotu tiltu.
Vai jūs joprojām esat pilnīgi pārliecināts, ka tas būs gatavs līdz šī gada rudenim?
Tas vēl ir jādara pašai Latvijai. Mums nav citas izvēles kā vien ar to sadzīvot, bet, tā kā latvieši to ir teikuši atkārtoti, es ceru, ka viņi to arī darīs.
Iepriekš arī Igaunijas puse ar Transporta pārvaldes starpniecību ir iesniegusi informācijas pieprasījumu saviem Latvijas kolēģiem. Vai kaut ko līdzīgu varētu atkārtot?
Jā, tā varētu būt. Mēs to varam izdarīt, jo situācija mainās, mēs iegūstam papildu informāciju.
Bet, tā kā es pagājušajā nedēļā tikos ar Latvijas satiksmes ministru, viņa mutiskais vēstījums bija, ka viņi pie šī tilta strādā pilnā sparā un tam vajadzētu būt gatavam līdz rudenim.
Tātad šis jautājums tika izvirzīts abu valstu ministru līmenī?
Tas nebija tā, it kā tas būtu speciāli sarunai, bet, tā kā mums tur bija garākas sanāksmes par Rail Baltic un Air Baltic, mēs vienkārši apspriedām visādas tēmas, kas varētu būt kopīgas infrastruktūras un transporta ziņā starp Igauniju un Latviju. Un tad, protams, tika pieminēta Via Baltica.
Mūsu vēstījums bija, ka Via Baltica mums ir ārkārtīgi svarīga, un mēs gatavojamies uzbūvēt vēl divus posmus no Pērnavas augšup, Tallinas virzienā. Un tad arī latvieši apstiprināja, ka viņiem ir tilta būvniecība, kas šobrīd ir lielākā sašaurinājuma vieta pāri Salacas upei, ka šī būvniecība notiek pilnā sparā.
Kā, jūsuprāt, šī diezgan ilgstošā situācija ar tiltu ir ietekmējusi Igaunijas saikni ar Eiropu?
Jebkura veida rekonstrukcija, kas traucē satiksmi, protams, ir traucējoša, taču, no otras puses, mums jāņem vērā, ka, ja mērķis ir panākt ievērojami labāku savienojamību ar Eiropu, tad renovācijas laikā būs arī ķibeles. Tā nav tikai Via Baltica īpatnība, bet tāpat ir arī citur. Kur netiek būvēts pilnīgi jauns maršruts, bet esošais ir jāremontē un vienlaikus jāļauj caurbraukt satiksmei.
Bet ekonomikas un kopienas ziņā tas tomēr ir atstājis negatīvu ietekmi uz Igauniju, vai ne?
To nevar precīzi izmērīt, bet visiem šāda veida remontiem, kur ir laika aizture visos virzienos, ir ietekme, tāpēc, protams, tā tas ir.
Vai arī Igaunijai vajadzētu piedāvāt kādu palīdzību, iespējams, lai paātrinātu tilta būvniecību un tā pabeigšanu?
Nevaru pateikt, kāda veida palīdzību tur var sniegt, mums te notiek savi būvniecības projekti un ar latviešiem to neesam apsprieduši.
Vai Igaunijai vajadzētu sniegt saviem uzņēmējiem, kas pārvadā preces starp Eiropu un Igauniju, kādu padomu, vai nebraukt cauri šai vietai, vai doties citur, piemēram, caur Valgu, lai atrastu citas alternatīvas?
Es domāju, ka šie lielie pārvadātāji šo situāciju apzinās pietiekami labi un paši pieņem lēmumus par to, kurp viņi ceļos. Drīzāk varbūt informācija ir jāsniedz tiem, kas pa šo ceļu brauc ļoti reti, bet tie, kas to izmanto pastāvīgi, ir informēti.
Bet vai jūs domājat, ka Transporta pārvalde tomēr varētu nosūtīt latviešiem jaunu pieprasījumu par tiltu?
Jūs vienmēr varat īpaši pajautāt vēlreiz, ja ir pagājis laiks jaunas informācijas iegūšanai, un es varu par to runāt ar transporta iestādi un noskaidrot, cik bieži viņi sazinās savā starpā un vai šim pieprasījumam ir jēga, vai arī ir kādi ātrāki risinājumi, lai iegūtu vairāk informācijas.
