Igaunija ir atvirzījusies no sava likumā noteiktā mērķa saražot tādu pašu atjaunojamās elektroenerģijas daudzumu, cik valsts patērē. Oficiālais mērķis 2030. gadam nav mainīts, taču realitātē tas netiks sasniegts ne noteiktajā termiņā, ne pārskatāmā nākotnē.
Gandrīz pirms trim gadiem, 2022. gada augusta beigās, Kajas Kallasas valdība apstiprināja likumdošanas grozījumus, kas palielināja Igaunijā saražotās atjaunojamās elektroenerģijas mērķi 2030. gadā no 40 procentiem līdz 100 procentiem no Igaunijā patērētās elektroenerģijas.
Likumprojektu pieņēma Riigikogu, un līdz oktobrim izmaiņas bija ierakstītas likumā. Igaunija bija izvirzījusi nacionālu mērķi, ka nedaudz vairāk kā septiņus gadus vēlāk valstī vajadzētu saražot tikpat daudz atjaunojamās elektroenerģijas, cik kopā patērē Igaunijā elektroenerģija. Tas nenozīmē, ka visai patērētajai elektroenerģijai jābūt atjaunojamai vai ražotai Igaunijā, bet svarīga ir tikai statistika.
Likumprojekts radās tieši no toreizējā koalīcijas līguma punkta , kur par to bija precīzi panākta vienošanās. Koalīcijas līgumā, kas tika parakstīts mēnesi iepriekš.
Projekta paskaidrojuma rakstā nebija iekļauta būtiska ietekmes analīze — cik daudz naudas, kura nauda un kad ir nepieciešams ražotņu izveidei. Tāpat nebija paskaidrojuma, kā prasības izpilde Igaunijā varētu būt reāla.
Šķiet, ka paskaidrojuma raksts ir rakstīts kā papildinājums neizskatītam politiskam lēmumam, cita starpā norādot: “Izmaiņām būs pozitīva ietekme uz darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem un, sociālās ietekmes ziņā, galvenokārt uz tiem, kas dzīvo apgabalos, kuros plānotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas gan uz sauszemes, gan jūrā.”
Pašreizējais statuss
Pagājušajā gadā Igaunijā tika patērētas 8,1 teravatstundas elektroenerģijas. Igaunijā tika saražotas 5,4 teravatstundas elektroenerģijas jeb 65,8% no patēriņa. 41,7% no patēriņa jeb 3,4 teravatstundas Igaunijā tika saražota atjaunojamā elektroenerģija. Kopumā ražošana ir sadalīta tā, ka trešdaļa nāk no biomasas un atkritumu dedzināšanas, trešdaļa no vēja un trešdaļa no saules.
Atjaunojamās enerģijas ražošana nepārtraukti pieaug. Enefit Green vēja un saules enerģijas parks Tootsi-Sop, kas saražo 770 gigavatstundas jeb 0,77 teravatstundas gadā, ir atvērts tikai nesen, lai gan tas jau pagājušajā gadā piegādāja elektroenerģiju tīklam, kaut arī ne pilnībā. Sunly būvē saules enerģijas parku Risti, kas saražos 250 gigavatstundas jeb 0,25 teravatstundas gadā.
Tomēr ražošana nepieaug pietiekami, lai sasniegtu 2030. gadam noteikto atjaunojamās elektroenerģijas mērķi. Tas, protams, nav pārsteidzoši. Valsts kontrole uz to vērsa uzmanību jau pagājušā gada sākumā.
Kristens Mihals, toreizējais klimata ministrs Kajas Kallasas valdībā, atbildot Valsts kontrolei, gan sacīja , ka, viņaprāt, mērķis tiks sasniegts. “Šodien dažādi enerģētikas un vides vērtētāji joprojām prognozē, ka mēs šo mērķi sasniegsim,” Mihals sacīja pagājušā gada janvāra beigās.
Mihals, tagad premjerministrs un Reformu partijas līderis, vairs tā nedomā. Trešdien viņš raidījumā “Estimes Studio” Johannesam Trallam sacīja, ka mērķis ražot 100% atjaunojamo elektroenerģiju vairs nav sasniedzams.
“Pirms sešiem mēnešiem jau bija samērā skaidrs, ka mērķis līdz 2030. gadam sasniegt 100% atjaunojamās enerģijas mērķa nav reāli sasniedzams, vismaz šādā tempā,” sacīja Mihals, piebilstot, ka mērķi varētu sasniegt 2033. vai 2035. gadā.
