Par pieneņu ārstnieciskajām īpašībām ir daudz nostāstu. Sākot jau ar tādiem, ka daudzas mammas, lai pieradinātu zīdaiņus pie knupīša, mērc tos medū vai sīrupā, bet tas bieži vien noved pie alerģijas, kura nekad netiekot novērota, ja tiek izmantots pieneņu ievārījums. Tāpat, pieneņu ievārījums lieti noder pieaugušajiem kaulu deformāciju gadījumos un pie sāļu nogulsnēm organismā, piemēram, ik dienas divus gadu laikā lietojot šo līdzekli, varot tikt vaļā no osteohondrozes.
Pienene satur gandrīz visu, kas cilvēkam nepieciešams: C, E un B grupas vitamīnus, minerālvielas – kāliju, magniju, dzelzi, cinku, tonizējošo hlorofilu, pretmikrobu vielas, kas ļauj ātrāk sadzīt pušumiem. Pienenes uzlabo aknu un nieru darbību, labvēlīgi ietekmē redzi, pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, veicina hemoglobīna sintēzi – iedarbīgs līdzeklis pret bālā ģīmja nogurumu. Pienenēs ir daudz antioksidantu, tajās ir arī luteīns, kas pieskaitāms pretvēža līdzekļiem.
Tas nekas, ja šo recepti būsiet jau ievērojuši agrāk vai citviet, jo pienenes zied un ir īstais laiks pamēģināt šo recepti ikvienam, kurš vēl nav mēģinājis. Vajadzēs 400 pieneņu galviņu, 1 litru ūdens, 1,2 kilogramus cukuru un pusi tējkarotes citronskābes.
Process patiešām nav sarežģīts un ciparu 400 nevajadzētu mazināt ar domu – ”salasīšu mazāk, es tikai pamēģināšu ”. Arī plūkt pienenes nevajag, jo mums vajadzēs tikai ziedu dzeltenumu un to viegli var atdalīt ar visparastākajām šķērēm.
Protams, varat arī saplūkt pienenes un to pašu izdarīt mājās, bet neaizmirstiet, ka ziedi mēdz aizvērties, tāpēc noteikti neplānojiet ”vēlāk, televizoru skatoties”, bet ja esat pienenes atnesuši mājās, ziedus apgrieziet uzreiz. Visos variantos – ziedi nav jāmazgā! Liekam tos emaljētā vai nerūsoša tērauda katliņā, pārlejam ar aukstu ūdeni un, ja šajā brīdī no ziediem sāk bēgt kāda dzīva radība, nesatraucamies par kādiem ziedu bojājumiem, bet vienkārši tos kukainīšus nosmeļam un liekam katliņu uz uguns.
Vārām uz lēnas uguns aptuveni 10 minūtes, tad pieberam citronskābi, apmaisām un turpinām lēni vārīt vēl 20 – 25 minūtes. Kad laiks būs pagājis, pieneņu ziedus no procesa ņemam ārā, tos nokāšot, bet novārījumam pieberam cukuru un liekam atkal uz uguns. Viss būs acīmredzams – tikko sāks burbuļot, šķidrums no duļķaina pārvērtīsies caurspīdīgā. Samazinām uguni un turpinām vārīt vēl 30 – 40 minūtes, bet šī minūšu atšķirība nozīmē tikai to, ka jo ilgāk vārīsiet, jo ievārījums taps biezāks un staipīgs kā medus. Jā, tieši tādēļ un, protams, arī krāsas un garšas dēļ to daudzi sauc par pieneņu medu. Arī tā uzglabāšana ir vienkārša – stikla burciņās ar ierastajiem ievārījuma vāciņiem.
