Eiropā ar dabasgāzi darbināmas elektroenerģijas ražošanas apjoms un ar to saistītās emisijas 2024. gada pirmajos trīs ceturkšņos nokritās līdz vairāku gadu zemākajam līmenim, taču gada beigās ir gaidāms straujš pieaugums, jo saules enerģijas saražotais samazināsies, tāpat kā pieaug pieprasījums pēc apkures.
Saskaņā ar enerģētikas domnīcas Ember datiem no janvāra līdz septembrim Eiropā kopējā elektroenerģijas ražošana no oglēm un dabasgāzes bija 1236 teravatstundas (TWh).
Šis kopējais apjoms bija par 7,5% mazāks nekā 2023. gada tajos pašos mēnešos, un tas izraisīja elektroenerģijas emisiju samazināšanos par 7% līdz 928 miljoniem metrisko tonnu oglekļa dioksīda (CO2), kas ir zemākais rādītājs vismaz desmit gadu laikā.
Tomēr Eiropas apkures augstākais periods ir gada beigās, kad saules enerģijas jauda ir viszemākā, un tas nozīmē, ka elektroenerģijas ražotājiem ir jāaizstāj zaudētā bezemisiju saules jauda un jāpalielina kopējā ražošana ar gāzi.
Dažās Eiropas daļās tiks aktivizēta arī ogļu izmantošana, lai palīdzētu apmierināt sistēmas pieprasījuma vajadzības, kā rezultātā enerģētikas sektora emisijas pieaugs vēl straujāk.
Taču dabasgāze ir Eiropā lielākā vienreizējās enerģijas degviela, un tā būs galvenais ražošanas un emisiju pieauguma avots gada aukstākajā periodā.
Saules pienesums
Ember dati liecina, ka Eiropā saules elektroenerģijas ražošana ziemas laikā samazinās par vismaz 50%, salīdzinot ar vasaras maksimumu.
2024. gadā tas nozīmē, ka vidējais saules enerģijas ražošanas līmenis no jūnija līdz augustam aptuveni 44 TWh mēnesī var samazināties līdz mazāk nekā 20 TWh mēnesī novembrī, decembrī un janvārī.
Arī saules enerģijas daļa kopējā ģenerācijas klāstā ziemas laikā parasti tiek samazināta vismaz uz pusi, no aptuveni 11% līdz mazāk nekā 5%.
Enerģijas piegādātājiem šo saules enerģijas ražošanas samazināšanos saasina vispārējā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums ziemas maksimuma periodā.
2023. gadā kopējais elektroenerģijas patēriņš gada pēdējā ceturksnī bija par 14% vairāk nekā jūnijā, jūlijā un augustā, un tas radīja papildu spriedzi elektroenerģijas piegādātājiem, lai palielinātu izlaidi, tāpat kā saules enerģijas ražošana samazinājās līdz gada zemākajam līmenim.
2024. gadā līdzīga apjoma kopējā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums nozīmēs, ka enerģētikas uzņēmumiem ir jāizmanto alternatīvi enerģijas avoti, lai aizpildītu piegādes trūkumu, un dabasgāze būs visplašāk izmantotā piegādes zudumu aizstājēja un palielinātu kopējo izlaidi.
Arī gaisa temperatūra
Tas, par cik pieaugs pieprasījums pēc elektroenerģijas, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no ekonomiskās aktivitātes līmeņa līdz 2025. gadam un no aukstuma ziemas laikā.
Eiropas ekonomikas stāvokļa rādītāji joprojām kopumā ir vāji, taču jaunākie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati liecināja par nelielu pieaugumu pēdējā ceturksnī.
Draudi, ka potenciālā jaunā Trampa prezidentūra Savienotajās Valstīs radīs lielus jaunus tarifus, kā arī ilgstošais tirdzniecības spriedze ar Ķīnu turpina apslāpēt patērētāju noskaņojumu un, iespējams, ierobežos ekonomikas izaugsmi, kas tuvojas 2025. gadam.
Tuvākā termiņā laikapstākļiem var būt lielāka nozīme enerģijas patēriņa maiņu veicināšanā.
Saskaņā ar LSEG datiem no 2020. līdz 2023. gadam vidējā temperatūra Vācijā gada pēdējā ceturksnī bija par 63% zemāka nekā trešajā ceturksnī.
Faktiskie temperatūras rādījumi vēsturiski ir bijuši vidēji 5,6 grādi pēc Celsija gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinot ar 17 pēc Celsija iepriekšējā ceturksnī.
Šī temperatūras pazemināšanās parasti izraisa strauju apkures pieprasījuma pieaugumu mājās, rūpnīcās un birojos, kas ievērojami palielina elektroenerģijas un apkures patēriņu.
Lai apmierinātu augstāko pieprasījumu, saskaņā ar LSEG datiem, dabasgāzes patēriņš elektroenerģijas ražošanai Vācijā decembrī pieaugs par aptuveni 25% no pašreizējā līmeņa līdz aptuveni 3500 gigavatstundām dienā.
Ja šāds gāzes patēriņa pieaugums būtu vērojams visā Eiropā, tas atbilstu aptuveni 100 TWh ar gāzi darbināmai jaudai gada pēdējā mēnesī un lielākajam gāzes ražošanas apjomam kopš janvāra.
Šis ražošanas līmenis radītu aptuveni 55 miljonus tonnu CO2 emisiju ar gāzi, kas atkal būtu augstākais līmenis kopš gada sākuma.
Šāds gāzes izmantošanas un elektroenerģijas piesārņojuma pieaugums nozīmētu 2024. gadā līdz šim novēroto ražošanas un emisiju tendenču maiņu.
Taču, tā kā saules paneļu jauda visā reģionā strauji samazināsies, elektroenerģijas piegādātājiem nebūs citas izvēles, kā vien palielināt gāzes padevi gada pēdējos mēnešos.
