Tele Hilda izskatās kā jebkura cita ganāmpulka govs, taču viņas gēni ir modificēti, lai apturētu kaitīgo siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos, atraugājoties un purkšķinot. Par to raksta The Times
Apvienotās Karalistes piensaimniecības nozarei tas tiek raksturots kā “ļoti nozīmīgs” brīdis, jo Hilda piedzima, izmantojot IVF (mākslīga apaugļošana mēģenē), lai izveidotu daudz zaļāku liellopu veidu, kas izdala mazāk metāna.
Govis ir bēdīgi gāzētas, un metāns, kas rodas to atraugās, sasilda atmosfēru 28 reizes vairāk nekā oglekļa dioksīds.
Tā kā liellopi rada aptuveni 5 procentus no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām, pētnieki ir sacentušies, lai rastu veidus, kā samazināt to ietekmi.
Meklējumi pēc liellopiem, kas ražo mazāk gāzes, tagad var tikt paātrināti, jo, izmantojot IVF, Hilda ieradās astoņus mēnešus agrāk, nekā tas bija iespējams, izmantojot parastās audzēšanas metodes.
Hilda ir daļa no Dumfrīsā bāzētā Langhilas ganāmpulka, kas ir pētīts vairāk nekā pusgadsimtu.
Projekts Cool Cows, kurā piedalās Hilda, ietver to liellopu ģenētisko atlasi, kuri ražo mazāk metāna.
Lai radītu Hildu, no Hildas mātes tika ņemtās olšūnas ar spermu apaugļotas no īpaši atlasītiem buļļiem.
Profesors Ričards Dīvērsts no Skotijas lauku koledžas (SRUC), kas ir viens no projekta partneriem, sacīja: “Piena produktu patēriņam visā pasaulē turpinot augt, mājlopu audzēšana ilgtspējības nodrošināšanai ir ārkārtīgi svarīga.
“Hildas dzimšana ir potenciāli ļoti nozīmīgs brīdis Apvienotās Karalistes piena nozarei.
“Mēs izmantosim jaunu genoma novērtējumu līdzās esošajiem ražošanas un vides efektivitātes rādītājiem, lai atlasītu elitāras, metāna ziņā efektīvas teles vaislai.
“Projekts Cool Cows radīs lielāku skaitu pēcnācēju no šiem donoriem, ātri izveidojot ļoti metāna ziņā efektīvu teļu kodolu.”
Langhilas ganāmpulks, kas pirmo reizi tika izveidots 1970. gadu sākumā, ir Langhilas audzēšanas pētījuma, pasaulē visilgāk īstenotā mājlopu ģenētikas projekta, uzmanības centrā.
Ganāmpulks ir izmantots vairākos pētījumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar piena ražošanu, tostarp par dažādu diētu ietekmi un dažādu mēslošanas līdzekļu ietekmi uz zālājiem.
Robs Simmons no Paragon Veterinary Group, vēl viens projekta partneris, teica, ka ģenētiski uzlabot slaucamo govju “metāna efektivitāti” ir “galvenais elements”, lai uzlabotu nozares ilgtspējību.
“Ģenētiskā metāna efektivitātes uzlabošana būs galvenais, lai turpinātu nodrošināt barojošu pārtiku sabiedrībai, vienlaikus kontrolējot metāna emisiju ietekmi uz vidi nākotnē.”
