Pagājušajā gadā Krievijā “ārvalstu aģentiem” uzlikto naudas sodu skaits pieaudzis vairāk nekā 20 reizes, vēsta mediji, atsaucoties uz Krievijas Federācijas Augstākās tiesas statistiku. Kopējā sodu summa pārsniedza 25 miljonus rubļu (ap 250 000 eiro).
Pirms dažām dienām Krievijas federālais televīzijas kanāls “Krievija 24” demonstrēja gandrīz pusotru stundu garu Arkādija Mamontova filmu “Ārvalstu aģenti”. Tos filmas autori pielīdzina Smerdjakovam no Fjodora Dostojevska romāna “Brāļi Karamazovi”. Tiek sniegts arī citāts no Smerdjakova monologa, ieskaitot vārdus “Es ienīstu visu Krieviju”.
“Ārvalstu aģentu” vajāšanām pievienojās arī bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, paziņojot par nepieciešamību paplašināt viņu sarakstu līdz vairākiem tūkstošiem un paredzēt viņiem kriminālatbildību.
Turklāt viņš piedāvā stingrāk interpretēt pašu “ārvalstu aģentūras” institūciju un aicina labāk meklēt kandidātus, kas iekļaujami Krievijas Tieslietu ministrijas reģistrā.
Mūsdienās “ārvalstu aģentu” (gan privātpersonu, gan organizāciju) skaits pārsniedz 800. “Melnajā sarakstā” ir iekļauti daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki: mākslinieki, mūziķi, rakstnieki, žurnālisti, politiķi un sabiedriskie darbinieki.
Krimināltiesiskā atbildība “ārvalstu aģentiem” jau sen pastāv Krievijas likumdošanas ietvaros. Viņiem draud cietumsods no diviem līdz pieciem gadiem.
Pašreizējā histērija par “ārvalstu aģentiem” ir saistīta ar pašu režīma attīstības loģiku, atzīmē jurists un cilvēktiesību aktīvists Iļja Šablinskis.
“Par to jau ir runājuši daudzi eksperti, tostarp Vladimirs Pastuhovs, Kirils Rogovs un citi: režīms tagad var pastāvēt, tikai visaptveroši paplašinot represiju apjomu,” skaidroja Šablinskis. . – Šis process norit paralēli kara pastiprināšanai pret Ukrainu. Karš zināmā mērā tagad ir pozicionālā stadijā. Taču ir acīmredzams, ka tas ievelkas, un tā bezjēdzība arvien vairāk jūtama.”
Nav racionālas jēgas paplašināt represīvu politiku vai vēlmi palielināt ārvalstu aģentu skaitu, turpina Šablinskis.
“Varētu teikt, ka tā ir sabiedrības iebiedēšanas metode,” saka eksperts. – Bet pa lielam tā jau ir ļoti iebiedēta. Manuprāt, pastāvošo tendenci tomēr vairāk skaidro totalitārā režīma attīstības iekšējā loģika. Režīms tiek padarīts stingrāks tikai tāpēc, lai būtu stingrāks. Tā kā milzīga represīva mašīna nevar stāvēt dīkstāvē, tai ir jārada rezultāti, un šī iekārta nevar radīt neko citu kā vien vardarbību.
“Kas attiecas uz Dmitriju Medvedevu, par kuru šodien ir grūti runāt kā par nopietnu politisku personāžu, viņš vai nu pauž zināmas kolektīvā Putina idejas par režīma attīstības vektoru, vai arī viņš pats cenšas piedāvāt jaunu politikas radikalizācijas veidu, kam vajadzētu iepriecināt patronu,” atzīmē Šablinskis.
“Bet, lai paplašinātu “ārvalstu aģentu” loku, vēl vairāk jāvienkāršo pamatojums cilvēku pievienošanai šim zemiskajam reģistram. Un, ja paskatās uz jaunākajām piektdienas ziņām no Krievijas Tieslietu ministrijas, tad uzkrītoši, ka tie, kas atļāvuši tikai atsevišķas kritiskas piezīmes par varas iestādēm, neko vairāk, jau ir “melnajā sarakstā”. Rodas jautājums: ko viņi tagad vēl ierosinās iecelt par “ārvalstu aģentiem” – par izrunātu vārdu, par sejas izteiksmi: stāvēšanu un smaidīšanu prettautiski? Idiotisma apoteoze,” norāda eksperts.
Krievijas opozīcijas politiķe Natālija Peļevina norāda, ka ne tikai tiek maksimāli palielināts sods tiem, kam jau ir ārvalstu aģenta tituls, gan potenciālajiem kandidātiem iekļaušanai reģistrā. Viņa uzsver, ka varas iestādes cenšas palielināt baiļu pakāpi.
“Konkrēti, šo Kremļa signālu var interpretēt šādi: drīz jebkura jūsu frāze, kas neietilpst oficiālajos stāstījumos, tiks kvalificēta pēc mūsu ieskatiem,” skaidroja Peļevina. Amerika. “Tāpēc, ja šobrīd Tieslietu ministrijas reģistrā ir vairāki simti cilvēku, tad pārskatāmā nākotnē viņu skaits pieaugs līdz vairākiem tūkstošiem. Lai to panāktu, tiek piedāvāts veikt izmaiņas likumdošanā par labu turpmākai spiediena palielināšanai uz “ārvalstu aģentiem” un vēl bargāku sodu ieviešanu pret tiem. Krievi jau baidās runāt par gandrīz politiskām tēmām pat ar saviem paziņām. Bet Kremlim acīmredzot ar to nepietiek.
Dmitrijs Medvedevs kopumā vienmēr atspoguļo vispārējo noskaņojumu Kremlī, lai gan bieži vien tos nodod nedaudz pārspīlētā formā, Peļevina uzsver: “Medvedevs nav tendenču radītājs, bet savā ziņā virza tās uz priekšu, ievieš iedzīvotāju apziņā. Man šķiet, ka tas pārbauda iedzīvotāju attieksmi pret noteiktām varas iestāžu iniciatīvām un saistībām. Tāpēc es domāju, ka viņa izteikumi, pareizāk sakot, izpildījums, protams, šā vai tā ir ļoti orientējoši. Tas viss lieliski atbilst Kremļa klišejai “Krievija ir aplenkts cietoksnis”.
“Viņiem ir vajadzīgs gan ārējais, gan iekšējais ienaidnieks – sabiedrības iluzorai konsolidācijai ap Putinu. Tāpēc “ārvalstu aģenti” faktiski tiek pielīdzināti valsts ienaidniekiem. Taču vēsture agri vai vēlu visu noliks savās vietās. Jūs, protams, varat klasificēt Allu Pugačovu un visus disidentus kā “aģentus”. Bet fakts paliek fakts: neviens, izņemot pašreizējās varas iestādes, nav darījis vairāk, lai iznīcinātu Krieviju,” norāda Natālija Peļevina.
