Gaisa temperatūra Eiropā 2023. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Globālās sasilšanas rezultātā 11 mēneši gadā pārsit vidējās temperatūras rekordus, izraisot savvaļas ugunsgrēkus, kas nodedzina veselus mežus un ciematus, un izraisa traģiskus plūdus. Pēdējo 20 gadu laikā no karstuma miruši par 30% vairāk eiropiešu, vēsta The Guardian, atsaucoties uz Pasaules Meteoroloģijas organizāciju (PMO).
Pēc PMO meteorologu domām, šī pieauguma iemesls ir gaisa piesārņojums, kas “aiztur siltumu”. Tas veicina globālo sasilšanu. Aptaujas liecina, ka eiropieši biežāk sūdzas par nepieredzētu karstumu, kas liek justies neērti dienas laikā, kā arī par pārāk siltām naktīm.
Sausais un karstais laiks izraisīja arī meža ugunsgrēkus, kuros izdeg veseli meži un ciemi. Dūmi, kas sasniedza lielas pilsētas, lika cilvēkiem smakt. Smagākās šo ugunsgrēku sekas varēja novērot Spānijā, Itālijā un Portugālē. Grieķija saskārās ar lielāko ugunsgrēku Eiropas Savienības vēsturē – tajā izdega 96 hektāri zemes.
Karstums izraisa arī nāvējošus plūdus. Eiropa 2023. gadā ir par 7% mitrāka nekā vidēji pēdējos 30 gados. Saskaņā ar ziņojumu ūdens paaugstinājās līdz augstam līmenim vienā trešdaļā kontinenta upju un līdz kritiskajam līmenim vienā sestajā daļā. Eiropa joprojām ir kontinents, kurā temperatūra paaugstinās visstraujāk salīdzinājumā ar globālajiem rādītājiem.
Ziņojumā nav sniegti skaitļi par karstuma izraisīto nāves gadījumu skaitu 2023. gadā, taču zinātnieki ir noteikuši, ka 2022. gadā mirušo skaits ir 70 000 papildu nāves gadījumu. Viņuprāt, 2023. gadā situācija pasliktinājusies.
”Ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits 2023. gadā, visticamāk, bija lielāks”, sacīja Frīderike Oto, Londonas Imperiālās koledžas klimata zinātniece, kura nebija iesaistīta ziņojuma tapšanā. “Daudziem no šiem nāves gadījumiem fosilā kurināmā emisiju radītais papildu siltums bija atšķirība starp dzīvību un nāvi.”
