Jau kopš 2020.gada Latvijas iedzīvotāji var izvēlēties norādīt, kas mantos viņu pensijas 2. līmeņa uzkrājumus, ja pašam neizdosies pensijas vecumu sagaidīt, tomēr līdz šim savu izvēli izdarījuši vien 21,6% šī pensiju līmeņa dalībnieku, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija. Uzkrāto var atstāt mantojumā tuviniekiem, pievienot konkrētas personas pensiju kapitālam vai atstāt valsts budžetā.
“Luminor bankas veiktajā aptaujā* 44% iedzīvotāju norāda, ka ir izdarījuši izvēli pensiju atstāt mantojumā, tomēr tikai aptuveni puse ir veikuši reālas darbības, iesniedzot iesniegumu VSAA, lai tas patiešām notiktu,” skaidro Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska. “Aicinu iedzīvotājus izmantot šo iespēju un rīkoties, jo uzkrātais kapitāls var būt vērtīgs atbalsts tuviniekiem, taču, lai tas notiktu, sava izvēle ir jādara zināma valstij. Pensiju 2. līmenī uzkrātie 6% no ienākumiem kopumā var veidot būtisku naudas summu.. Tāpat aicinu iedzīvotājus regulāri painteresēties par uzkrātā kapitāla apjomu un izvēlētā plāna ienesīgumu, jo reizi gadā pensiju plānu ir iespējams mainīt un ir ļoti būtiski lai tiek izvēlēts vecumam atbilstošais pensiju plāns.”
Bankas veiktā aptauja liecina, ka aptuveni katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (23%) par pensijas 2.līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēju nav informēts, bet 15% šis jautājums vispār neinteresē. Visvairāk nepietiekoši informēto un neieinteresēto personu ir vecuma grupā no 18-25 gadiem.
“Tas ir saprotams, ka tikko darbu uzsākušajiem jauniešiem var būt citas prioritātes un pensiju jautājumi šķiet mazsvarīgi. Tomēr aicinu izdarīt savu izvēli tiklīdz persona sāk strādāt un no nodokļiem tiek atskaitītas pirmās iemaksas pensijai. Nav jābaidās arī par to, ja domas gadu laikā mainīsies, jo savu izvēli var mainīt neierobežotu reižu skaitu,” stāsta A. Dobrovoļska.
Valsts fondēto pensiju likums paredz, ka pensiju 2. līmeņa dalībnieks savu uzkrājumu šajā pensiju līmenī var vai nu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, vai pievienot kādas izvēlētas personas 2. pensiju līmeņa kapitālam. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja visu uzkrājumu ieskaitīt valsts budžetā, kas notiek arī gadījumos, kad cilvēks nav norādījis savu izvēli par pensijas mantošanas iespējām.
VSAA dati liecina, ka trīs ceturtdaļās jeb aptuveni 78% no saņemtajiem iesniegumiem cilvēki izvēlējušies savu pensijas uzkrājumu nodot mantojumā Civillikuma noteiktajā kārtībā, 20 % – pievienot konkrētas personas fondētajam pensijas kapitālam, bet 2% – ieskaitīt valsts pensiju speciālajā budžetā.
Līdzīgi kā 2. pensiju līmeņa uzkrājums arī iemaksas 3. pensiju līmenī ir mantojamas un pieder krājējam. Turklāt līgumā var norādīt cilvēkus, kas saņems šo kapitālu vienkāršotā kārtībā, salīdzinot ar Civillikumā noteikto standarta mantošanas kārtību, kas mēdz būt salīdzinoši sarežģīta un laikietilpīga.
Iesniegumu par pensijas mantošanu VSAA var iesniegt portālā latvija.lv, tāpat to iespējams veikt klātienē VSAA klientu apkalpošanas centros vai nosūtot elektronisku iesniegumu uz edoc@vsaa.gov.lv ar e-parakstu un laika zīmogu.
*Aptauja ir veikta šā gada novembrī sadarbībā ar pētījumu centru Norstat, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
