Daudziem mājdzīvnieku īpašniekiem veterināro pakalpojumu izmaksas ir kļuvušas nepieņemamas un pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas.
Arvien vairāk mājdzīvnieku tiek nodoti patversmēm, jo to īpašnieki vairs nevar tos atļauties, ziņo Somijas dzīvnieku labturības biedrība Sey.
“Tas noteikti ir saistīts ar cilvēku finansiālā stāvokļa pasliktināšanos uz inflācijas un pieaugošā bezdarba fona,” saka Marija Eiskopa, Sey komunikāciju vadītāja .
Pēc viņas teiktā, cilvēkiem tagad ir vairāk mājdzīvnieku nekā iepriekš. Tas notika Covid pandēmijas dēļ, kad somi ieguva vairāk mājdzīvnieku nekā jebkad agrāk, skaidro Eiskopa.
Dzīvnieku labturības biedrības arvien biežāk saņem lūgumus palīdzēt apmaksāt veterināros izdevumus un pārtiku, kā arī lūgumus nogādāt dzīvnieku patversmē, jo to vairs nevar turēt.
Sey ir aptuveni četrdesmit filiāles visā valstī, un problēma ir visur.
Kopumā Sey katru gadu uzņem aptuveni 3500–4000 pamestu dzīvnieku. Lielākā daļa no tiem ir kaķi, suņi un truši.
Cilvēki aktīvi atbrīvojas no mājdzīvniekiem
Sey brīvprātīgā Karolīna Ahtovuo-Kuusisto no Meri-Lappi dzīvnieku labturības biedrības stāsta, ka šogad saņēmuši daudz atteikumu.
“Reti kurš tieši saka, ka viņiem ir beigusies nauda, taču vispārējs izmisums ir manāms, īpaši attiecībā uz suņiem. Šogad to bija neparasti daudz,” stāsta Ahtovuo-Kuusisto.
Arī sliktā stāvoklī esošie mājdzīvnieki, par kuru veselību nav parūpējušies, tiek nodoti Humānās biedrības pārziņā.
Tā kā dzīvnieks nav apmeklējis, piemēram, veterinārārstu, no budžeta tiek tērēts daudz naudas zobu aprūpei, stāsta Ahtovuo-Kuusisto. Dzīvniekiem cita starpā ir jānoņem zobi.
“Šīs ir procedūras, kuras vajadzēja veikt jau sen, bet tās netika veiktas.” Mēs tērējam tūkstošiem eiro dzīvnieku zobu kopšanai.
Dzīvnieka turēšana kļūst arvien dārgāka
Ahtovuo-Kuusisto norāda, ka nolaidības iemesls var būt naudas trūkums un strauji augošās veterinārās izmaksas. Veterināro pakalpojumu cenas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas.
Sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, augot inflācijai un bezdarbam, samazinājies arī to ziedojumu skaits, kas agrāk tika novirzīti dzīvnieku kopšanai.
Ahtovuo-Kuusisto atzīmē, ka tā vietā, lai strādātu, lai aizsargātu dzīvniekus, arvien vairāk brīvprātīgo darbu tiek virzīts uz līdzekļu vākšanu.
Tiem, kas plāno iegūt mājdzīvnieku, iepriekš jāsagatavojas izmaksām, norāda brīvprātīgie. Papildus finansiālām grūtībām situāciju ietekmē arī grūtības ar uzturēšanu. Ahtovuo-Kuusisto stāsta, ka daudzi cilvēki, kad viņi nolēma iegūt suni, nepārprotami nesaprata, ar ko viņi sastapsies. Kad tiek konstatēts, ka saimniekam nav prasmju un līdzekļu suņa apmācīšanai, tas tiek nodots Humānās biedrības pārziņā.
Suņi, kas nonāk patversmēs, mēdz būt lieli. Ahtovuo-Kuusisto atzīmē, ka arī mājdzīvnieku barības izmaksas ir ievērojami pieaugušas, un lielie suņi, protams, ēd daudz, tāpēc to uzturēšana ir diezgan dārga.
