Kā nākošo vīteņaugu mūsu interesanto dārza ideju galerijas ievadā apskatīsim krāšņo vistēriju . Vistērijas jeb glicīnijas ir tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) vīteņaugi jeb kāpelējoši krūmi. Zied skaisti un bagātīgi. Audzējams kā kapelētājaugs pie žoga, balsta elementa vai arkas; arī ēku sienu, verandu, balkonu un lapeņu apaudzēšanai. Krāšņās ziedu skaras ir grezns dārza akcents, bet lapojums pasargās no svešiem skatieniem. Vistērijas jeb glicīnijas tiek dēvētas arī par “zilo lietu” (no vācu valodas “Blauregen” = zilais lietus), jo zilās krāsas ziedu skaras aug nokareni.
Pazīstamākās un biežāk izplatītākās ir Ķīnas vistērijas (Wisteria sinensis) un Japānas jeb daudzziedu vistērijas (Wisteria floribunda). Visbiežāk tiek audzēta Ķīnas vistērijas. Arī Latvijā kultivē šo sugu vistērijas, kuru ziemcietība labāka ir Kurzemes vidus un dienvidrietumu daļā. Vistērijas mēdz apsalt, tādēļ mūsu klimata apstākļos tās ziemā vēlams piesegt. Dekoratīvo vīteņaugu rotā garas, smagnējas un aromātiskas ziedu skaras violetos, zilos, baltos vai rozā toņos. Vistērijas ir ātraudzīgas, tādēļ labi piemērotas ēku sienu, verandu balkonu, sētu un pergolu apaudzēšanai.
Vistērijas nosauktas amerikāņu profesora Kaspara Vistāra (1761-1818) vārdā. Ir divu veidu vistērijas – vistērijas, kas vijas pretēji pulksteņrādītāja virzienam un sugas, kas vijas pulksteņrādītāja virzienā. Piemēram, Ķīnas vistērija, vijas pretēji pulksteņrādītāja virzienam. Vistērijas jeb glicīnijas ir ātraudzīgi augi un var sasniegt pat 10 m augstumu, taču to vidējais augstums ir 4 m. Augs ir viegli kopjams un mazprasīgs. Lai vistēriju ierobežotu, katru gadu to nepieciešams nedaudz apgriezt un veidot formu. Stāda saulainā vietā, aizvējā. Piemērota humusa bagāta un mitra augsne. Turpinājums sekos!
darzi192
