25 idejas dārzu iekārtošanai varat apskatīt jaunajā galerijā un tās ievadā kārtējais turpinājums tēmai par skuju koku izvēli dārziem. Egles (Picea) – mūžzaļi koki ar lielām atsķirību iespējām pēc auguma, zarojuma, skuju un čiekuru krāsas. Nepieciešama vidēji laba un pietiekami mitra augsne. Sekla un plaša sakņu sistēma. Tāpat kā kadiķiem arī eglēm ir vairākas šķirnes. Tās var izmantot gan dzīvžogiem, gan veidot atsevisķus stādījumus.
Pie parasto egļu (Picea abies) šķirnēm pieskaitāma gan līdz 25 metrus augstā mežos sastopamā egle, gan pusmetru gara Pumila Glauca, kam ir spilvenveida zemei piegulošs vainags ar tumši zaļām skujām, gan vēl citas izmēru, vainagu un krāsu ziņā atšķirīgas egles.
Vēja izturīgas ir Kanādas egļu šķirnes. Piemēram, Picea glauca labi izmantojama vēja aizturētājjoslā un aug arī sausā, smilšainā augsnē. Savukārt pilsētas apstākļiem piemērota Serbijas egle (Picea omorika), kam ir šauri konisks vainags ar izteikti smailu galotni. Taču šai eglei nepieciešams daudz mitruma.
Lielākoties eglēm ir piramidāli vai koniski vainagi, taču mazajām pundureglītēm tas var būt lodveida, ligzdveida vai pat klājenisks. Viens no populārākajiem un izturīgākajiem skuju kokiem ir Asā egle (Picea pungens), kas izaug līdz 15 metrus gara un ap 4 metrus plata, ar zilganzaļām, pelēcīgi zaļām skujām. Savukārt romantikai piedien sudrabegle Koster ar tradicionāli konisku vainagu un sudrabpelēkām skujām, kas savu toni saglabā arī ziemā. Turpinājums sekos!
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
[Best_Wordpress_Gallery id=”876″ gal_title=”darzi413″]
