Nīderlandes parlaments ir nobalsojis par aizliegumu cilvēkiem pirkt pirotehniku un uguņot, taču ne agrāk kā pēc nākamā Jaungada vakara.
Vairākums deputātu atbalstīja patērētāju aizliegumu, tomēr atbalstīja atsevišķu priekšlikumu, ar kuru tas tika atlikts, jo uguņošanas ierīču piegādātāji varētu pieprasīt milzīgas kompensācijas.
Nīderlandē uguņošana ir bijusi Jaungada tradīcija jau gadu desmitiem, taču pēdējos gados naktīs gūto traumu un postījumu apjoms ir palielinājies.
Pagājušajā Vecgada vakarā divi cilvēki gāja bojā, un 1162 cilvēkiem bija nepieciešama neatliekamā palīdzība dažādu ievainojumu, tostarp apdegumu un acu bojājumu, dēļ.
Jaunā gada svinības daudzās Nīderlandes pilsētās ir kļuvušas par antisociālas uzvedības lamuvārdu, un sabiedrības atbalsts aizliegumam ir pakāpeniski mainījis arī politiķu domas. Trīs ceturtdaļas Nīderlandes sabiedrības tagad atbalsta aizliegumu, liecina nesen veikta sabiedriskās domas aptauja.
Nīderlandes valdībā esošā centriski labējā liberālā VVD partija marta beigās pieskārās aizliegumam, un tai sekoja cita koalīcijas partija NSC.
Taču abas pārējās valdošās partijas iebilda, apgalvojot, ka lielākā daļa problēmu radušās nelegālu, nevis legāli iegādātu uguņošanu dēļ.
Vietējie uguņošanas šovi varētu izturēt aizliegumu, taču par detaļām vēl jāvienojas.
Neveiklais kompromiss par aizlieguma novilcināšanu līdz 2026. gada Jaungada vakaram ir radījis bažas par pēdējo nakti, kad notiks legalizēts haoss.
Mirjama Bikere no partijas Kristīgā savienība bija nobažījusies, ka nākamais 31. decembris beigsies kā “kārtējais Armagedons un visi kļūs pilnīgi traki un vēl vienu reizi nokāps no sliedēm”.
Tas nav tikai tas, ka Nīderlandē uz ielas regulāri tiek laistas uguņošana, bet tiek aizdedzinātas arī automašīnas, motorolleri un ēkas, kā arī ir izcēlušās nekārtības ar uguņošanas ierīcēm, kas tiek mestas uz avārijas dienestiem.
Pagājušajā jaunajā gadā tika arestēti 200 cilvēki, un uguņošanas radītie zaudējumi tika lēsti 16 miljonu eiro apmērā.
Deviņpadsmit pilsētas noteica uguņošanas aizliegumus, savukārt daudzās citās vietās tika izveidotas zonas, kurās nav pieļaujamas uguņošanas ierīces. Taču aizliegumi lielākoties tika ignorēti, un Amsterdamas mērs sacīja, ka tas ir bezcerīgi, kamēr valdība neko nedarīs, lai izbeigtu komerciālo pārdošanu.
Nīderlande nav viena. Arī Beļģija un Vācija ir piedzīvojušas vardarbību ar uguņošanu.
Nīderlandes policistu arodbiedrības vadītājs Nine Kooiman sacīja, ka policija jūtas tā, it kā viņi strādātu “kara zonā”. Aptauja, kurā piedalījās arodbiedrības biedri, liecina, ka četri no 10 darbiniekiem nevēlas strādāt Vecgada vakarā nopietnu drošības risku dēļ.
Lai gan vairākas Nīderlandes aktīvistu grupas ir atbalstījušas aizliegumu, uguņošanas ierīču piegādātāji pieprasa aptuveni 895 miljonu eiro kompensāciju par krājumiem, ko viņi ir iepirkuši nākamajam jaunajam gadam.
Valdība prognozē, ka kompensācijas izmaksas ir no 100 līdz 150 miljoniem eiro, ja aizliegums stājas spēkā šogad, un vairāk kā 50 miljoni eiro, ja tas tiks ieviests 2026.gadā
