Rietumu eksperti šaubās, vai Ķīna palielinās savu palīdzību Krievijai, taču tajā pašā laikā viņi baidās, ka abu lielvaru mēģinājumi mainīt ģeopolitisko situāciju tikai pasliktināsies.
Ceturtdien, 16. maijā, sāksies Putina divu dienu vizīte Ķīnā. Savā rakstiskajā intervijā Ķīnas ziņu aģentūrai “Siņhua” Krievijas līderis izteicās par cerībām no tikšanās ar Ķīnas kolēģi Sji Dzjiņpinu, tostarp par Ķīnas nostājas pozitīvu vērtējumu Ukrainas krīzes politiskā noregulējuma jautājumā.
Nav pārsteidzoši, ka no šīs vizītes Rietumos tiek gaidīts daudz. Tiesa, ekspertu viedokļi par tā izredzēm atšķiras.
Ķīna mēģinās sēdēt uz diviem krēsliem
The New York Times uzskata, ka abi līderi, kuri pirms diviem gadiem paziņoja par “bezrobežu partnerību”, saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem no Rietumiem. Un tāpēc viņi šaubās, vai Pekinai tiešām ir vajadzīga turpmāka tuvināšanās ar Maskavu: “Sji Dzjiņpins staigā pa virvi, pakļaujoties arvien pieaugošam diplomātiskam un ekonomiskam spiedienam, lai samazinātu atbalstu Krievijai un tās konfliktam Ukrainā. “Sji ciešāks apskāviens ar Putinu varētu vēl vairāk atsvešināt Eiropu, kas ir galvenais tirdzniecības partneris, Pekinai cenšoties uzlabot savu tēlu Rietumos un saglabāt Ķīnas eksportu.”
Ķīna, pēc amerikāņu analītiķu domām, lai gan uzskata Krieviju par svarīgu stratēģisku partneri, tā arī vēlas uzturēt labas attiecības ar Eiropu un ASV, un tas jau ir ļoti grūts uzdevums.
Bet Putins no savas puses, visticamāk, mēģinās pārbaudīt, cik ļoti Sji Dzjiņpins ir gatavs riskēt, lai Rietumi neļautu aktīvi atbalstīt Ukrainu. Zināms, ka Ķīnas līderis ir kategoriski pret kodolieroču izmantošanu, taču, neskatoties uz to, Krievija izsludināja mācības, lai pārbaudītu tieši šāda veida ieročus. Turklāt Putins centīsies panākt, lai Sji sniegtu papildu atbalstu Krievijas ekonomikai, tostarp militārajā jomā, uzskata amerikāņu eksperti.
Žurnālisti atzīmē, ka līderi ir tikušies vairāk nekā 40 reizes, viņi viens otru sauc par “vecu” un “dārgu” draugu un uzskata viens otru kā stratēģisku partneri, tāpēc vēlēsies sevi parādīt kā alternatīvas globālas sistēmas vadītājus. kuru mērķis ir mazināt Amerikas dominējošo stāvokli.
Sji sola Putinam daudz, bet izpilda maz
Corriere della Sera ir pārliecināts, ka Putins un Sji “spēlē dažādas spēles”.
Laikraksta eksperti arī ir pārliecināti, ka nacionālās intereses ir svarīgākas par solījumiem un personīgo draudzību, un Ķīnai ir svarīgi izvairīties no turpmākām Vašingtonas finansiālām un tirdzniecības sankcijām, apturot “divējāda lietojuma” tehnoloģiju un iekārtu nodošanu Krievijai. Sji, saskaņā ar ķīniešu tradīcijām, izvirza sev ilgtermiņa mērķus un tāpēc spēlē uz laiku.
Kamēr Putinam ir vajadzīga uzvara Ukrainā un līdz ar to Ķīnas atbalsts un tās ļoti “divējāda lietojuma” preces, kas nepieciešamas sarežģītu ieroču radīšanai, jo ar Ziemeļkorejā iegādātajiem šāviņiem uzvarai nepietiek.
Žurnālisti arī atzīmē, ka, lai gan Ķīnas un Krievijas tirdzniecības apjoms ir audzis un sasniedzis 240 miljardus dolāru, Ķīnas eksports uz ASV veido 427 miljardus, bet uz Eiropas Savienību – 550 miljardus. Tas ir, Ķīna nevar iztikt bez preču eksporta uz Rietumiem.
Turklāt Ķīnas eksports uz Krieviju samazinājās par 15% martā un par 13,5% aprīlī, salīdzinot ar šo pašu periodu 2023. gadā. Tas nozīmē, ka Baltā nama brīdinājumiem bija ietekme.
Tieši tāpēc, izņemot draudzības izpausmes, pēc izdevuma ekspertu domām, Putins no Sji nesaņems gandrīz neko konkrētu.
Ķīnai ir vienalga, kurš kļūs par ASV prezidentu
Britu laikraksta The Financial Times analītiķi uzskata, ka Ķīnas un Krievijas ekonomiskā “draudzība” var “šokēt pasauli”. Viņuprāt, pieaugošās ekonomiskās saites starp Ķīnu un Krieviju ir viena no skaidrākajām pazīmēm Ķīnas vēlmei ar tirdzniecības palīdzību pārveidot globālo ģeopolitiku sev par labu – un par sliktu ASV.
Ķīnas ekonomika ir otrā lielākā pasaulē, un tā veic darījumus ar lielāko daļu valstu neatkarīgi no to politikas. Tas ļauj Ķīnai ieņemt arvien nozīmīgāku lomu kā vairāku valstu ekonomiskajai atbalstītājai, vienlaikus neņemot vērā to politiskos režīmus. Taču tajā pašā laikā Ķīna sadarbojas arī ar tādiem stingriem Rietumu pretiniekiem kā Krievija, Baltkrievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Venecuēla.
“Atbalsts, ko Krievija saņem no Ķīnas, apvienojumā ar daudzu citu valstu pragmatisko pieeju ir uzsvēris Rietumu ekonomiskās varas ierobežojumus”, norāda izdevuma eksperti.
Interesanti, ka Ķīna uzskata, ka tās attiecības ar ASV pasliktināsies neatkarīgi no tā, kurš nāks uz otro termiņu – Baidens vai Tramps, jo īpaši tāpēc, ka Ķīna nevar kontrolēt šo apstākli. Bet viņš var kontrolēt, cik ātri šīs attiecības pasliktinās. Tāpēc viņš cenšas pēc iespējas rūpīgāk atbalstīt Krieviju, samazinot piegādes apjomus, lai parādītu amerikāņiem, ka tirdzniecība samazinās.
Maskavas ambīcijas var kavēt Pekinu
Žurnālistu intervētie Ķīnas zinātnieki uzsver, ka, lai gan Krievija ir guvusi panākumus, pretojoties Rietumu sankcijām, tās Ahileja papēdis joprojām ir finanses. Jā, norēķini starp Ķīnu un Krieviju vietējās valūtās ir pieauguši no 45% 2022. gadā līdz 95% šodien, taču Ķīnas vidējās tiešās investīcijas Krievijā gadā ir mazākas par 1 miljardu dolāru, bet Krievijas Ķīnā – vēl mazāk.
Turklāt Maskava nevar neuztraukties par savu pieaugošo atkarību no Pekinas, norāda eksperti. Taču gan Ķīna, gan Krievija cenšas izveidot daudzpolāru pasauli, kurā vara ir izkliedēta. Tajā pašā laikā viņi uzskata, ka Krievija centīsies vadīt to valstu “globālo vairākumu”, kuras ir nogurušas no ASV “totālās kundzības” pasaulē, taču šīs ambīcijas var būt pretrunā ar Ķīnas plāniem izmantot savu ekonomisko spēku palielināt ietekmi uz pasaules politiku.
Eksperti par svarīgāko tā dēvētās daudzpolārās pasaules īpašību uzskata ASV varas eroziju, un šeit priekšplānā izvirzās konflikts Ukrainā: ja ASV to zaudēs, tas novedīs pie tās ietekmes tālākas vājināšanās. Tomēr Ķīnai grūtākais jautājums joprojām būs dolāra dominēšana pasaules tirdzniecībā, kas palīdzēs ASV saglabāt savu varu.
No haosa pasaulē vairs nevar izvairīties
Viena no problēmām saistībā ar Maskavas oficiālajiem paziņojumiem ir tāda, ka, ja Krievija un Ķīna kļūs par “dominējošo tandēmu”, tas var aizskart valstis, kuras tās cenšas iesaistīt jaunās daudzpusējās aliansēs.
Lai gan daži Eiropas analītiķi Ķīnas attiecības ar Krieviju un citām jaunattīstības valstīm uzskata par grandiozu stratēģiju, citi domā, vai tas galu galā novedīs pie haosa, nevis radīs saskaņotu ģeopolitisko normu, daudzpolāru vai citu.
Viņi arī atzīmē, ka Ķīnas neskaidrā ģeopolitiskā retorika ļauj tai sadarboties ar lielāko daļu valstu, bet potenciāli ierobežo tās faktisko politisko ietekmi ārpus Āzijas. Tāpēc tuvāko piecu gadu laikā pasaulē noteikti būs vairāk nelīdzenumu un haosa.
Tam piekrīt arī Ķīnas zinātnieki: jā, būs lielāks haoss, taču viņi uzskata, ka to izraisīs ASV ietekmes samazināšanās, nevis Ķīnas uzplaukums, ko viņi dēvē par “stabilizējošu faktoru”.
