Gruzijas opozīcija pieprasa varas iestādēm noteikt krieviem vairākus ierobežojumus. Runa ir par vīzām, kā arī mehānisma izstrādi, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu nekustamā īpašuma iegādi Gruzijā. Varas pretinieki runā par iespējamu apdraudējumu nacionālajai drošībai, ja valstī, kuras teritorijas daļa atrodas Krievijas okupācijā, atradīsies vairāk nekā simts tūkstoši krievu migrantu.
“Svarīgi, ka Krievijas pilsoņiem Gruzijā nav nekādu ierobežojumu ne reģistrējot uzņēmumu, ne pērkot nekustamo īpašumu, attiecīgi, krieviem Gruzijā ir tādas pašas tiesības kā Gruzijas pilsoņiem, tas ir, ja viņi vēlas, viņi iegādāsies dzīvokli, nopirks zemes gabalu, vispār viņi šeit var darīt, ko grib,” saka opozīcijā esošā ”Eiropas Gruzija”.
Eksprezidenta Mihaila Saakašvili partija ”Apvienotā nacionālā kustība” uzsver, ka problēma ir tajā, ka viņi ir agresorvalsts, kas okupējusi Abhāziju un Chinvali apgabalu un tagad šajos reģionos veic aneksijas procesus, pilsoņi.
Iepriekš opozicionāri Gruzijas parlamentā prezentēja likumprojektu par grozījumiem likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesisko statusu”. Tajos tiek piedāvāts ieviest aizliegumu pārdot nekustamo īpašumu Krievijas pilsoņiem līdz 2024. gada beigām. Likumprojekta autori skaidroja, ka tas ir analogs Lietuvā pieņemtajam likumam, saskaņā ar kuru valsts nacionālās drošības apdraudējuma dēļ uz laiku ir aizliegta nekustamo īpašumu pārdošana Krievijas pilsoņiem.
Eirooptimistu frakcijas priekšsēdētājs un bijušais Gruzijas Nacionālās bankas vadītājs Romāns Gotsiridze, viens no dokumenta autoriem, sacīja, ka likumprojekta izskatīšana sāksies septembrī.
Krievu jautājums atkal nokļuva Gruzijas sabiedrības uzmanības centrā pēc tam, kad vietējie mediji izplatīja oficiālo statistiku par Krievijas pilsoņu (1500 īpašnieku) 474 649 kvadrātmetru zemes iegādi Gruzijā no 2022.gada marta līdz 2023.gada aprīlim ieskaitot.
Turklāt interesanti, ka saskaņā ar Gruzijas likumiem lauksaimniecības zeme nevar piederēt ārvalstu pilsoņiem. Izņēmums ir reti organiskajos likumos noteikti gadījumi, par kuriem jābalso ne mazāk kā divām trešdaļām no visa parlamenta.
Lai apietu likumu, kā noskaidroja reģionālā laikraksta “Batumelebi” žurnālisti, tirdzniecībā ieinteresētie zemes īpašnieki, pamatojoties uz Valsts reģistrā iesniegto iesniegumu, maina tās apzīmējumu uz “nelauksaimnieciska”. Kā vēsta reģionālie mediji, tikai divās Gruzijas Adžārijas reģiona apdzīvotās vietās no 2022.gada februāra līdz 2023.gada jūlijam zemesgabalu statuss uz “nelauksaimniecisks” mainīts 289 reizes.
Tajā pašā laikā, pēc oficiālajiem datiem, 2022.gadā Gruzijā 4520 Krievijas pilsoņi iegādājās 6062 dzīvokļus, bet 2023.gada pirmajā ceturksnī 1679 personas ar Krievijas pilsonību iegādājās 2187 dzīvokļus.
Tāpat, kā liecina ”Transparency International Gruzija” pētījums, no 2022.gada marta līdz 2023.gada jūnijam Krievijas pilsoņi Gruzijā reģistrējuši 1500 uzņēmumus, bet vēl 19 826 Krievijas iedzīvotāji reģistrējušies kā individuālie uzņēmēji. Salīdzinājumam no 1995. gada janvāra līdz 2022. gada februārim Gruzijā reģistrēto Krievijas uzņēmumu un individuālo uzņēmēju skaits bija 7788, tas ir, pēdējā gada un trīs mēnešu laikā Gruzijā reģistrēts trīs reizes vairāk Krievijas uzņēmumu un individuālo uzņēmēju nekā iepriekšējos 27 gados.
Precīzs Krievijas migrantu skaits Gruzijā nav zināms, lai gan saskaņā ar Gruzijas Iekšlietu ministrijas oficiālajiem datiem, kas publicēti pagājušā gada oktobrī, no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim 112 733 Krievijas pilsoņi pārcēlās uz dzīvi Gruzijā.
Bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem tālajā 2012. gadā ieviesa Mihails Saakašvili, kurš toreiz ieņēma valsts prezidenta amatu. Krievu tūrists var uzturēties valstī bez vīzas gadu. Lai iegūtu likumīgas uzturēšanās tiesības uz vēl vienu gadu, tūristam ir jāšķērso Gruzijas robeža un jāatgriežas atpakaļ.
Jūnijā Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņoja par draudiem, ka Krievija izmantos “maigo spēku”, un aicināja Gruzijas varas iestādes pārņemt kontroli pār masveida uz valsti migrējošo krievu plūsmu.
Tomēr Gruzijas varasiestādes noliedz ierobežojošu pasākumu nepieciešamību, sakot, ka specdienesti “izcili filtrē” visus apmeklētājus un atbraukušie krievi neapdraud valsts drošību.
Interesanti, ka saskaņā ar pētījumu, ko Gruzijā no 4. līdz 23. martam veica Starptautiskais republikāņu institūts (IRI) (ASV nevalstiskā organizācija, kas atbalsta politisko partiju attīstību, pilsonisko sabiedrību, brīvas un godīgas vēlēšanas), 79% ( 78% – 2022. gada rudenī) aptaujāto pauda negatīvu attieksmi pret bezvīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, Krievijas veikto nekustamo īpašumu iegādi un uzņēmumu reģistrāciju Gruzijā. Tajā pašā laikā 37% (38% 2022.gada rudenī) uzskata, ka Krievijas tūristus nedrīkst ielaist valstī, kamēr Krievija neatdos Gruzijai okupēto Abhāziju un Chinvali reģionu. Tajā pašā laikā 25% (2022. gada rudenī 26%) uzskata, ka Krievijas tūristiem ir pozitīva loma Gruzijas ekonomikas attīstībā
