ASV prezidents Donalds Tramps intervijā žurnālam “The Atlantic” paziņoja, ka viņš ir aizņemts ar “Ukrainas glābšanu no sakāves” un ir gatavs nepieciešamības gadījumā izmantot papildu ieročus pret Krieviju, lai to atbalstītu.
Tramps iepriekš bija paziņojis par interviju ar izdevuma galveno redaktoru Džefriju Goldbergu un viņa kolēģiem kā “izaicinājumu” pēc skandāla par Baltā nama darbinieku izmantoto “Signal” tērzēšanas platformu militāro plānu apspriešanai.
Goldbergu tur nejauši pievienoja Trampa nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs, un sava žurnāla lappusēs pastāstīja par Baltā nama kļūdu. Kā iepriekš ziņoja mediji, Tramps sarunā ar galveno redaktoru sacīja, ka Volcs un Pentagona vadītājs Pīts Hegsets pēc incidenta “nonāca nepatikšanās” , taču viņiem nedraud atlaišana.
Tramps interviju, kuras paplašināto versiju žurnāls vēlāk publicēja, sāka, pārdomājot par kristāla lustru Ovālajā kabinetā.
“Vai ir vērts piekārt lustru? Skaistu kristāla lustru, pašu labāko. Tā šeit izskatītos labi, tā vienkārši prasās tur būt, bet es neesmu pārliecināts. “Mēs vairāk koncentrējamies uz Ķīnu un Krieviju,” sacīja Tramps.
Uz turpmākajiem jautājumiem par Ukrainas konfliktu ASV prezidents atbildēja, ka neredz tendenci no savas puses atteikties atbalstīt “apspiestās” valstis.
“Es glābju šo [ukraiņu] nāciju. Es uzskatu, ka tā drīz tiks salauzta <…>. Ja nebūtu manis, un es nebūtu tas, kurš viņiem iedeva “Javelin”, kas iznīcināja [krievu] tankus <…>, viss būtu beidzies vienā dienā,” Tramps sacīja par ieroču piegādēm Ukrainai sava pirmā pilnvaru termiņa laikā.
Viņš arī norādīja, ka militārajās darbībās it kā nogalināti “daudz vairāk cilvēku, nekā ziņots”, un “ne tikai karavīri”, tāpēc viņa pieeja konfliktam ir “liels pakalpojums” Kijivai. Tramps jebkuru citu viedokli nosauca par Kijivas “labo sabiedrisko attiecību” sekām.
Šajā sakarā viņš piebilda, ka viņam ir “grūti” sazināties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Uz jautājumu, vai pastāv situācija, kurā Tramps būtu “Zeļenska pusē” un nosūtītu Ukrainai papildu ieročus, viņš atbildēja, ka, visticamāk, viņš būtu “Ukrainas pusē”, nevis tās pašreizējā prezidenta pusē. Tramps piebilda, ka papildu ieroči Ukrainai var nebūt obligāti “šaujošie ieroči”.
“Tam nav obligāti jābūt ierocim ar lodēm, tas varētu būt sankciju vai banku sistēmas ierocis. “Ir daudz ieroču veidu,” atzīmēja Tramps.
Viņš arī piebilda, ka uzskata, ka ir iespējams izdarīt spiedienu uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, izmantojot ierakstus sociālajos medijos, piemēram, neseno ierakstu vietnē Truth Social ar vārdiem “Vladimir, beidz .” Prezidents uzsvēra, ka publikācijas veic pats – viņš dod priekšroku rakstīt “neticami ātri” un reti izmanto diktātu.
Zvans uz nepareizo numuru
Tramps norādīja, ka viņš savu otro prezidenta termiņu kopumā uzskata par “cīņu, lai palīdzētu pasaulei un valstij”. Viņš piebilda, ka pats savu atgriešanos Baltajā namā neuzskata par ārkārtēju “atgriešanos”.
“Pieņemu, ka tas ir gods, bet neuzskatu to par atgriešanos. Es vienkārši turpinu virzīties uz priekšu,” sacīja Tramps.
Viņš arī komentēja runas, ka viņš “ievilks sevi” uz trešo termiņu, ko ASV konstitūcija nepieļauj. Iepriekš Trampa interneta veikals atklāja suvenīru pārdošanu, norādot uz 2028. gada kampaņu. Trampam sava otrā termiņa beigās būs 81 gads. ASV prezidents sacīja, ka vēl nav konsultējies ar juristiem šajā jautājumā, taču kopumā tas nav “kaut kas tāds, uz ko viņš tiecas”.
“Un es domāju, ka tas būtu ļoti grūti. Bet [atbalstītāji] uz mani kliedz: “Nē, nē, tev jābalotējas,”” sacīja Tramps.
Intervija noslēdzās ar joku par “Signal” mesendžeri: viens no žurnālistiem jautāja, kāpēc Tramps mēģināja viņam piezvanīt pusdivos no rīta.
“Tiešām? “Tā ir kā vēl viena Signal situācija,” prezidents jokoja par nepareizi sastādīto numuru.
