Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) jaunāko ziņojumu, pastāv 80 % iespējamība, ka gada vidējā globālā temperatūra vismaz vienā no nākamajiem pieciem gadiem pārsniegs pirmsindustriālā perioda temperatūru par 1,5°C. Šis ir skaidrs brīdinājums, ka mēs arvien vairāk pietuvojamies Parīzes nolīguma mērķiem klimata pārmaiņu jomā, kuros noteiktais slieksnis ir ilgtermiņa, nevis tikai atsevišķu gadu vidējā temperatūra.
PMO ziņojumā teikts, ka globālā vidējā piezemes gaisa temperatūra katru gadu no 2024. līdz 2028. gadam, salīdzinot ar 1850.–1900. gada līmeni varētu būt par 1,1 °C līdz 1,9 °C augstāka. Tajā norādīts, ka ir ļoti iespējams (86 %), ka vismaz viens no šiem gadiem uzstādīs jaunu temperatūras rekordu, pārspējot 2023. gadu, kas pašlaik ir vissiltākais gads novērojumu vēsturē.
Pastāv 47 % iespējamība, ka globālā temperatūra, aprēķinot vidējo vērtību visam piecu gadu periodam no 2024. līdz 2028. gadam, pārsniegs pirmsindustriālā perioda temperatūru par vairāk nekā 1,5 °C, teikts PVO ziņojumā. Salīdzinājumam – iepriekšējā gada ziņojumā tika paredzēta 32 % iespējamība, ka 2023. līdz 2027. gada periods pārsniegs šo 1,5 °C slieksni.
Iespējamība, ka vismaz vienā no nākamajiem pieciem gadiem temperatūra pārsniegs 1,5 °C slieksni, ir nemitīgi pieaugusi kopš 2015. gada, kad šāda iespējamība bija tuvu nullei. Laikā no 2017. līdz 2021. gadam šī iespējamība bija 20 %, un tā palielinājās līdz 66% laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam.
Ziņojums sasaucas ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutereša runu, kurā viņš aicināja uz daudz ambiciozāku rīcību klimata jomā pirms G-7 samita Itālijā no 13. līdz 15. jūnijam.
“Mēs spēlējam krievu ruleti ar mūsu planētu,” sacīja A. Guterešs. “Mums ir nepieciešama nobrauktuve no ceļa uz klimata elli. Un labā ziņa ir tā, ka mūsu rokās ir stūre, ar ko to kontrolēt. Cīņa par temperatūras pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 °C tiks uzvarēta vai zaudēta šajā desmitgadē – mūsdienu līderu uzraudzībā.”
A. Guterešs arī atsaucās uz pierādījumiem no Eiropas Savienības finansētā “Copernicus” klimata pārmaiņu dienesta, kuru īsteno Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centrs. Tas parādīja, ka katrs no pēdējiem 12 mēnešiem uzstādīja jaunu globālās temperatūras rekordu attiecīgajā gada laikā.
Ņemot vērā šos 12 mēnešu rekordus, globālā vidējā temperatūra pēdējos 12 mēnešos (no 2023. gada jūnija līdz 2024. gada maijam) ir arī visaugstākā reģistrētā, par 1,63°C pārsniedzot 1850.–1900. gada vidējo līmeni.
“Aiz šiem statistikas datiem slēpjas skarbā realitāte, ka mēs krietni atpaliekam no Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas,” sacīja PMO ģenerālsekretāra vietniece Ko Bareta. “Mums steidzami ir jādara vairāk, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pretējā gadījumā mēs maksāsim arvien augstāku cenu: triljoniem dolāru ekonomisko zaudējumu, miljoniem cilvēku dzīvju, ko ietekmē arvien ekstrēmāki laikapstākļi, plašs kaitējums videi un bioloģiskajai daudzveidībai.”
“PMO ceļ trauksmi, ka arvien biežāk būs gadi, kad pārsniegsim 1,5 °C slieksni. Mēs jau esam īslaicīgi pārsnieguši šo līmeni atsevišķos mēnešos un pat pēdējo 12 mēnešu periodā. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka īslaicīgas pārsniegšanas nenozīmē, ka 1,5 °C mērķis ir neatgriezeniski zaudēts, jo tas attiecas uz ilgtermiņa sasilšanu,” sacīja Ko Bareta.
Saskaņā ar Parīzes nolīgumu valstis vienojās saglabāt ilgtermiņa globālo vidējo piezemes gaisa temperatūru ievērojami zem 2 °C sliekšņa un ierobežot to līdz 1,5 °C līdz šī gadsimta beigām. Zinātnieki atkārtoti brīdinājusi, ka sasilšana par vairāk nekā 1,5 °C rada risku izraisīt daudz smagākas klimata pārmaiņu sekas un ekstrēmus laikapstākļus, un katrs niecīgs temperatūras pieaugumsir būtisks.
Jau pašreizējos globālās sasilšanas apstākļos klimata ietekme ir postu nesoša. Tā ietver ekstrēmākus karstuma viļņus, ekstrēmus nokrišņus un sausumu, ledāju un jūras ledus samazināšanos, arvien straujāku jūras līmeņa celšanos un okeānu sasilšanu.
“Mēs dzīvojam nepieredzētos laikos, bet mums ir arī nebijušas prasmes klimata monitorēšanā, un tas var palīdzēt mums rīkoties. Pēdējie karstākie mēneši var palikt atmiņā kā “vēsi” salīdzinājumā ar nākotnes klimatu, bet, ja mēs tuvākajā nākotnē spēsim stabilizēt siltumnīcefekta gāzu daudzumu atmosfērā, mēs, iespējams, varēsim atgriezties pie šīm “vēsajām” temperatūrām līdz gadsimta beigām,” sacīja “Copernicus” klimata pārmaiņu dienesta direktors Karlo Buontempo.
Globālā vidējā piezemes temperatūra 2023. gadā bija 1,45 °C (ar nenoteiktības robežu ± 0,12 °C) virs pirmsindustriālās laika līmeņa, teikts PMO 2023. gada globālā klimata stāvokļa ziņojumā. Tas bija līdz šim vissiltākais gads, ko veicināja gan ilgtermiņa klimata sasilšana, gan citi faktori, īpaši dabiski notiekošā “El Niño” prādība, kas nu jau mazinās.
Pagājušā gada globālo temperatūru paaugstināja spēcīgs “El Niño”. Jaunākās PMO prognozes paredz “La Niña” attīstību un drīzu atgriešanos pie vēsākiem apstākļiem Klusajā okeānā tropu zonā, taču augstākas globālās temperatūras nākamajos piecos gados atspoguļo nepārtraukto sasilšanu siltumnīcefekta gāzu ietekmē.
