Pēdējos trīs gados pieteiktajās atlīdzībās saistībā ar eksplozijām mājokļos 36% gadījumu cēlonis bijis neuzmanīga rīcība ar gāzes iekārtām, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati. Lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi pērn – vairāk nekā 20 tūkstoši –, kad pilnībā nopostīta ēka pēc gāzes balona sprādziena.
“Lietojot dažādas gāzes iekārtas mājoklī, ir stingri jāievēro drošības nosacījumi atbilstoši instrukcijām. Sākoties apkures sezonai, arvien biežāk notiek nelaimes gadījumi gāzes noplūdes dēļ – no gāzes plīts, apkures sistēmām vai gāzes balona. Diemžēl pavirša un vieglprātīga attieksme pret drošības noteikumiem, neiedziļināšanās kvalitatīvu iekārtu iegādē, sertificētu tirdzniecības vietu un meistaru izvēlē, kā arī patvaļīga rīcība, tostarp iekārtu pašrocīga pārvietošana, bieži vien noved pie nelaimes gadījumiem. Šo negadījumu skaits nav liels, bet to sekas nes ievērojamus zaudējumus mājokļu īpašniekiem,” stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.
Mājsaimniecības Latvijā par kurināmo izmanto gan dabasgāzi (metāns), gan sašķidrināto gāzi (propāna un butāna maisījums). Teritorijās ar izbūvētu dabasgāzes infrastruktūru, dabasgāze patērētājiem tiek piegādāta pa cauruļvadiem, savukārt sašķidrināto gāzi, uzglabājot speciālās tvertnēs, iespējams piegādāt uz jebkuru vietu Latvijā.
BALTA pieredzē visvairāk negadījumu reģistrēts, kad sprādziens noticis pēc gāzes noplūdes, lietotājam mainot gāzes balonu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai šādus negadījumus mazinātu, jau kopš 2013. gada pakāpeniski no aprites tiek izņemti vecie jeb Eiropas Savienības tehniskajām prasībām neatbilstošie gāzes baloni. Nākamā gada sākumā stāsies spēkā aizliegums tos tirgot un uzpildīt. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā no 2015. gada regulāri tiek atjaunota informācijas par reģistrējām gāzes balonu tirdzniecības vietām.
Runājot par dabasgāzi – līdz šī gada beigām vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu visā Latvijā tās tirdzniecību un piegādi nodrošina AS “Latvijas Gāze”. Pārstāvji norāda, ka no nākamā gada AS “Latvijas Gāze” būs dabasgāzes tirgotājs, bet dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un patēriņa uzskaiti nodrošinās no uzņēmuma nodalītais dabasgāzes sadales sistēmas operators AS “Gaso”.
AS “Latvijas Gāze” atgādina, ka dabasgāzei nav krāsas, garšas un smaržas, tādēļ tai mehāniski pievieno odorantu, kas piešķir specifisku smaku, lai būtu jūtama tās noplūde. Dabasgāze ir vieglāka par gaisu, tādēļ tā ceļas augšup, un to ir viegli izvēdināt no telpas. Pretēji ir sašķidrinātajai naftas gāzei, kas tiek pildīta balonos vai cisternās. Tā ir divas reizes smagāka par gaisu, tādēļ gāzes balonu nedrīkst novietot grūti vēdināmās telpās – pagrabos vai telpās, kas atrodas zem zemes līmeņa.
Lai pasargātu sevi un savu mājokli, BALTA un AS “Latvijas Gāze” vērš uzmanību!
Sajūtot gāzes smaku:
Zvanīt Gāzes avārijas dienestam – 114.
Kategoriski aizliegts ieslēgt un izslēgt apgaismojumu un citas elektroiekārtas.
Ieteikumi ikdienai:
Ja plānots vairākas dienas būt ārpus mājas, ieteicams aizvērt gāzesvada noslēgierīci.
Dabasgāzu iekārtu lietotājiem ir aizliegts patvaļīgi pārvietot, atslēgt vai pievienot iekārtas, kā arī veikt to remontu – šos darbus drīkst veikt tikai sertificēti speciālisti, kuri pēcāk izsniedz arī veikto darbu aktu.
Sekot līdzi regulārai iekārtu pārbaudei, it īpaši pirms aktīvās apkures sezonas sākšanās.
Ieteicams izmantot gan gāzes, gan arī dūmu detektoru savlaicīgas gāzes noplūdes un sadūmojuma fiksēšanai.
Lai saņemtu atbildes uz jautājumiem saistībā ar dabasgāzi zvanīt – 155.
Konstatējot bojājumus skaitītājam vai plombām, nekavējoties izsaukt Gāzes avārijas dienestu, zvanot 114.
