Kas ir Andu valdnieks? Daudzi varētu minēt vareno Andu kondoru vai domāt par septiņām valstīm, caur kurām stiepjas šie kalni. Taču par īsto Andu karalieni tiek uzskatīta apmēram 12 metrus augsta milzene, kas uzzied reizi gadsimtā, raksta IFLScience.
Apmēram pirms 200 gadiem franču dabaszinātnieks Alsids d’Orbīnijs pirmo reizi aprakstīja milzu augu, kas mūsdienās pazīstams kā “Andu karaliene”. Tomēr 1874. gadā to oficiāli klasificēja zinātnieks Antonio Raimondi, nosaucot to par Pourretia gigantea. Vēlāk 1928. gadā apbrīnojamais augs tika pārklasificēts Puya ģintī, un tam par godu Raimondi tika piešķirts īpašs nosaukums.
Puya raimondii pieder pie bromēļu dzimtas, kurā ietilpst arī ananāsi. Tāpat kā tiem, arī “Andu karalienei” ir dzeloņainas īpašības, taču salīdzinājumā ar ananāsu tas šķiet īsts milzis. “Andu karaliene” sasniedz vairāku metru augstumu, padarot to par garāko bromēliju pasaulē.
Milzīgais torņa augs aug Andu kalnos, kas ir garākais kontinentālais areāls pasaulē. Augs parasti atrodas augstumā no 3000 līdz 4800 metriem un ir vērsts uz ziemeļiem. Interesanti, ka gandrīz visa šī apbrīnojamā auga populācija faktiski aug vienā vietā – Peru reģionālajā rezervātā. Kopumā šajā reģionā ir vairāk nekā 45 000 augu. Tajā pašā laikā citas bromēlijas ir tālu izkaisītas visā pasaulē.
Tomēr “Andu karaliene” ir pazīstama ne tikai ar savu augstumu. Augs pārsteidz arī ar savu mūža ilgumu – no 80 līdz 100 gadiem. Interesanti, ka bromēlijas zied tikai vienu reizi visā mūžā un tikai pašās dzīves beigās. Ir zināms, ka torņa augs ražo neticami daudz baltu ziedu, kas ilgst tikai dažas dienas, ražojot no 6 līdz 12 miljoniem sēklu. Pēc tam koks nomirst, bet tā sēklas turpina dzīvot.
Zinātnieki ir atklājuši, ka bromēlijas var palikt stāvus līdz diviem gadiem pēc nāves. Rezultātā sēklas tiek saglabātas, un laika gaitā no tām izaug jauni neticamie milži.
