Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums tiek apspriests jau kopš ziemas vidus: ukraiņi operācijai gatavojušies aptuveni pusgadu, un jūnija sākumā beidzot to sāka. Vai pirmās divas nedēļas var uzskatīt par veiksmīgām? Vai arī neizdodas? Cik efektīva ir Krievijas aizsardzība? Vai ukraiņiem pietiek Rietumu tehnikas un personāla?
Esam apkopojuši galvenās lietas par pretuzbrukumu un analītiķu viedokļus par to, kādus mērķus Kijiva izvirza un ko sagaidīt no Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Vai tiešām Ukrainas pretuzbrukums ir sācies?
Daudzi apšaubīja Ukrainas pretuzbrukuma realitāti: galu galā runas par to sākās pirms sešiem mēnešiem. Prognozējot Ukrainas bruņoto spēku rīcību, militārie analītiķi negaidīja, ka ofensīva notiks visā frontes līnijā, kā to darīja Krievija 2022. gada februārī. Gluži pretēji, tika prognozēta glīta kompakta izrāviena operācija virzienā, kas krieviem tiktu uzskatīts par visneaizsargātāko. Pēc 6 mēnešu sarunām notikumi attīstās šajā virzienā.
Militārais analītiķis, atvaļinātais Ukrainas bruņoto spēku pulkvedis Romāns Svitans, kā arī neatkarīgais militārais pētnieks Kirils Mihailovs, kurš iepriekš strādāja ”Conflict Intelligence Team” ir vienisprātis par pretuzbrukuma sākuma datumu. Par sākuma punktu viņi uzskata 4. jūniju: kad aktīvajai karadarbībai pievienojās vairākas ukraiņu brigādes, kas apmācītas uz Rietumu tehnikas. Toreiz kaujas laukā tika pamanītas Bradley kaujas mašīnas, vācu tanki Leopard un franču izlūkošanas kaujas mašīnas ar riteņiem . Ekspertu vērtējumi saskan ar Krievijas Aizsardzības ministrijas izteikumiem – viņi paziņoja par pretuzbrukumu naktī no 4. uz 5. jūniju. No Ukrainas puses pirmais paziņojums par operācijas sākšanu parādījās 5.jūnijā.
Rietumu militārie analītiķi to, kas tagad notiek frontē, uzskata par “izlūkošanu ar kauju”. Romāns Svitans uzskata, ka piemērotāka definīcija ir “formatīvo darbību stadija”. “Veicot šādas darbības kā tagad, taktiskās grupas vai nu ienāk ienaidnieka teritorijā, izstrādā uzdevumu un atkāpjas, vai arī ieiet, iznīcina ienaidnieka armijas militārpersonas un paliek,” skaidro Svitans. “Šis posms parasti ilgst no 1,5 nedēļām līdz mēnesim, tagad tas jau ir beidzies.”
Kirils Mihailovs uzskata, ka Ukrainas armija “pārbauda Krievijas aizsardzības spēku”, lai piespiestu Krievijas militārpersonas pārvietot savas rezerves un loģistiku. – Pastāvīgi tiek uzņemti kadri, kā tiek iznīcinātas Krievijas kravas automašīnas ar munīciju un degvielu, tiek veikti uzbrukumi komandpunktiem, loģistikas ceļiem. Tas viss krieviem rada spēku izsīkuma efektu.
“Ukraiņu priekšrocības precizitātes un ieroču diapazona ziņā sāk spēlēt savu lomu: Rietumu artilērija šauj precīzāk un tālāk nekā Krievijas,” skaidro Mihailovs. Pašreizējo posmu viņš sauc par “lokālo izsīkuma cīņu”. “Pagaidām šis posms nav par labu krieviem,” viņš saka. – Šis nav klasisks izsīkuma karš, kā tas bija, piemēram, Bahmutā. Proti, lokāls stāsts, kura rezultātā ukraiņi izsit Krievijas artilēriju lai tā turpmāk nevarētu noturēt aizsardzību.”
Pēc Mihailova teiktā, neskatoties uz to, ka šobrīd notiek sagatavošanās posms, šis ir viens no svarīgākajiem posmiem visā turpmākajā ofensīvā. Viņam piekrīt arī Romāns Svitans: “Ar šobrīd notiekošo formēšanas operāciju palīdzību frontes līnija tiek “izlīdzināta”. Ir vairāki virzieni, pa kuriem tagad tiek izvietots Ukrainas karaspēks. Un, kad tiek pieņemts lēmums par to, kuros virzienos uzbrukt, izrāvienam jau vajadzētu sākties.
Militārais analītiķis, ”Conflict Intelligence Team” dibinātājs Ruslans Ļevjevs jaunākajos ziņojumos ziņo, ka frontē iestājies “klusums”. Viņaprāt, tas varētu būt saistīts ar Ukrainas armijas taktisko pauzi, kas var koriģēt plānus pēc pirmajiem uzbrukumiem, vai laikapstākļiem: kaujas zonā tika prognozētas stipras lietusgāzes. Bijušais ukraiņu militārists Romāns Svitans nepiekrīt Levijevam. “Nav pauzes, notiek pastāvīga karadarbība, un ar pieaugošu intensitāti,” viņš saka.
Kādos virzienos virzās pretuzbrukums?
Neskatoties uz to, ka Ukrainas operācija bija tikko sākusies, līdz 16.jūnijam Ukrainas bruņotie spēki jau bija atbrīvojuši septiņas apdzīvotās vietas: četras Doņeckas apgabalā un trīs Zaporižje. Kopumā saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba paziņojumu, līdz 15.jūnijam Ukrainai izdevies savā kontrolē atgriezt aptuveni 100 kvadrātkilometrus teritorijas, progress bijis no trīs līdz 7 kilometriem.
Romāns Svitans nosauc vismaz 10 iespējamos virzienus, kādos Ukrainas militārpersonas var veikt izrāvienu:
Zaporižjes virzienā:
– Orehova-Melitopole,
– Guļaipole-Berdjanska,
– Vuhledara-Mariupole.
Doņeckas virzienā:
– Severska-Lisičanska,
– Bahmuta-Gorlovka,
– Avdijivka-Doņecka.
Luhanskas virzienā:
– Svatovo-Starobeļska-Luhanska.
Hersonas virzienā uz Krimu:
– Hersona-Armjanska,
– Novo Kahovka-Armjanska.
Hersonas reģionā Melitopoles virzienā:
– Nova Kahovka-Melitopole.
“Kurš virziens tiks izvēlēts izrāvienam – neviens vēl nezina,” skaidro Svitans. “Lēmums tiks pieņemts, pamatojoties uz ienaidnieka spēku un līdzekļu novērtējumu.” Militārais pētnieks Kirils Mihailovs pieturas pie tāda paša vērtējuma: ”Tas tika veidots tā, lai Krievijas pavēlniecība pēc iespējas ilgāk nezinātu, kur virzīt savus spēkus, kur tiks dots galvenais trieciens. Tā ir izplatīta kaujas taktika,” saka Mihailovs.
Viņš atgādina, ka ukraiņi prot pārsteigt: “Mēs jau bijām liecinieki tam, kā Ukrainas bruņotie spēki pagājušā gada rudenī vispirms uzbruka acīmredzamajā Hersonas virzienā, bet pēc tam veica negaidītu izrāvienu mazāk acīmredzamajā Harkivas virzienā.” Tāpēc prognozēt notikumu attīstību, pēc Mihailova domām, ir pāragri. Romāns Svitans ir pārliecināts, ka izrāviens būs Azovas piekrastes virzienā.
Kādi ir Ukrainas bruņoto spēku mērķi?
“Galvenais Ukrainas mērķis tagad ir pārgriezt sauszemes koridoru no Rostovas pie Donas uz Krimu. Kurā brīdī tas tiks darīts, nav tik svarīgi,” uzskata Svitans. Pēc viņa teiktā, Ukrainas armija plāno atbrīvot Krimu līdz šī gada beigām: “Ja mēs nebūtu gatavi ieiet Krimā, mēs principā nesāktu ofensīvu, bet paliktu aizsardzības līnijā un gaidītu lidmašīnas vai citu ieroču piegādi,” stāsta Svitans. “Kopš mēs sākām kustību, mēs noteikti šogad būsim Krimā, tikai jautājums ir, vai mēs to pilnībā iztīrīsim vai nē.” Pēc tam, pēc Svitana teiktā, “mums būs jāieņem Donbass”.
Kirils Mihailovs nav tik kategorisks pretuzbrukuma mērķa noteikšanā. “Lai norādītu mērķus, ir jāzina vismaz galvenais ietekmes virziens, bet mēs to nezinām. Kad šis viedoklis tiks publicēts, izrāviena virziens var mainīties, viņš skaidro. Visi runā par Dienvidukrainas deokupāciju, tas noteikti ir svarīgs mērķis. Bet trieciens varētu tikt dots arī nesen okupētajai Luhanskas apgabala daļai vai Doņeckas apgabalam. Ukrainas bruņotie spēki izmanto kopīgu kara taktiku: izvieto rezerves tur, kur ienaidnieks to vismazāk gaida.
Mihailovs uzsver, ka pašreizējā pretuzbrukuma stadijā ir iesaistītas tikai trīs brigādes, kas ar Rietumu instruktoru palīdzību apmācītas uzbrukumam. Kopumā pēc oficiālajiem datiem apmācītas 12 brigādes 3500-4000 cilvēku sastāvā, taču, pēc ekspertu domām, apmācītā Ukrainas karaspēka rezerve ir lielāka. “Šī ir klasificēta informācija, kas publiskajā telpā vienmēr tiek novērtēta par zemu,” saka Svitans. Patiesībā Ukrainā ir daudz vairāk brigāžu nekā 12. Viņam piekrīt Mihailovs: “Papildus jaunizveidotajām brigādēm ir arī “vecās” pieredzējušās brigādes, kas visu šo laiku ir bijušas kaujas laukā – tās nav devušās prom. Turklāt ir Uzbrūkošā gvarde (brīvprātīgo vienības, kas izveidotas no policistiem un militārpersonām).
“Galvenās vienības vēl pat nav ieradušās kaujā, tās atrodas darbības attālumā no frontes līnijas,” saka Svitans.
Vai Krievijas aizsardzība ir efektīva?
Ja ticēt Krievijas oficiālo mediju retorikai, Krievijas armija jau ir iznīcinājusi trešo daļu no ienaidnieka uzbrukuma tehnikas, kas tika piegādāta Ukrainai no rietumiem. 13.jūnijā tiekoties ar “Z-militārajiem komandieriem”, Vladimirs Putins sacīja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir zaudējuši “vairāk nekā 160 tankus un vairāk nekā 360 dažāda veida bruņumašīnas”. “Tas ir tas, ko mēs redzam. Joprojām ir zaudējumi, kurus mēs neredzam …. Pēc maniem aprēķiniem, tie ir aptuveni 25% un varbūt 30% no aprīkojuma apjoma, kas tika piegādāts Ukrainā no ārvalstīm,” viņš piebilda.
Neatkarīgo pētnieku vērtējums par zaudējumiem būtiski atšķiras no Putina paustajiem skaitļiem. Saskaņā ar Oryx projektu, kurā pušu zaudējumi tiek aprēķināti, pamatojoties uz atklāto avotu analīzi, līdz 15. jūnijam Ukraina zaudēja 144 transportlīdzekļus, tai skaitā 8 tankus Leopard (t.sk. trīs tika izmantoti atmīnēšanai), 16 kājnieku kaujas mašīnas Bradley un divus Francijas. AMX 10 RC riteņu tankus. Krievijas puse, pēc viņu teiktā, zaudēja 120 tehnikas vienības, tostarp 32 dažādu modeļu tankus.
Krievijas Aizsardzības ministrija savos ikdienas ziņojumos ziņo par “ienaidnieka uguni”, uzbrukumiem munīcijas noliktavām un “Ukrainas bruņoto spēku rezervju koncentrācijas vietām”. Kāda patiesībā ir situācija Krievijas aizsardzības līnijā, kara apstākļos nav iespējams droši noteikt. Tomēr militārie eksperti Krievijas aizsardzību neuzskata par tik efektīvu.
Problēmas Krievijas pusē
Romāns Svitans stāsta, ka Krievijas pavēlniecība ir spiesta pārvietot štābu tuvāk frontes līnijai, un tas savukārt nostāda viņus neaizsargātā un bīstamā stāvoklī. “Iepriekš štābs atradās Himars nepieejamības zonā, bet tagad operatīvai kontrolei tie tiek pārvietoti tuvāk – un štābam tiek uzbrukts,” stāsta eksperts. Tādējādi acīmredzot tika nogalināts krievu ģenerālis Sergejs Gorjačovs. Pēc Svitana domām, krieviem bīstama ir ne tik daudz atsevišķu ģenerāļu slepkavība, bet gan vesela štāba iznīcināšana (kopā ar vietniekiem): tādā veidā militārā vienība tiek atstāta bez vadības divas vai trīs dienas. ko izmanto ukraiņi.
Vēl viena problēma Svitana uzskatā ir Krievijas karaspēka okupētās teritorijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta. “Viņu aizsardzības līnija ir pilnībā horizontālas virsmas, Azovas stepes. Nav augstumu, nav kalnu, nav pie kā pieķerties,” saka Svitans. Šādā situācijā Ukrainas armijas virzība uz priekšu ir tikai laika jautājums, viņš uzskata.
Tajā pašā laikā Kirils Mihailovs atzīst, ka abām militārā konflikta pusēm šobrīd klājas grūti. Pēc viņa domām, Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs diezgan sarežģīts uzdevums tikt garām Krievijas militārpersonu uzceltajiem aizsardzības nocietinājumiem. Vienlaikus viņš atzīmē, ka Krievijas puse pēdējās nedēļās uzvedas visai dīvaini. “Viņiem ir nocietināta aizsardzības līnija, bet tā vietā, lai atkāptos aiz tās, Krievijas armija cenšas veikt pretuzbrukumu sev neizdevīgās pozīcijās – 10-15 km priekšā aizsardzības līnijai. Šo dīvainību atzīmēju ne tikai es, bet arī citi militārie eksperti, ”stāsta Mihailovs.
Pirmais iespējamais iemesls šādai uzvedībai ir politisks lēmums izvairīties no publiskas atkāpšanās. “Pēc visiem iepriekšējiem “labas gribas žestiem” pat neliela atkāpšanās 10-15 km attālumā no politiskā viedokļa Krievijai var izskatīties kā nopietna neveiksme,” saka Mihailovs. Otrs iespējamais iemesls varētu būt tas, ka Krievijas militārā pavēlniecība pieņem lēmumus, pamatojoties uz oficiālajiem skaitļiem, ar kuriem Putins darbojas. “Ja ticēt šiem apgalvojumiem, tad pirmajās dienās tika izsisti aptuveni 40% no visiem Ukrainas uzbrūkošajiem formējumiem. Šādā situācijā nav vajadzības atkāpties: vēl divas vai trīs nedēļas, un ienaidniekam pēc krievu domām beigsies potenciāls”
Lai kāds būtu iemesls, krievi nevadīšnās pēc izvēlētās taktikas izskatās neloģiski. “Viņi nepārprotami cīnās sev nelabvēlīgos apstākļos un cieš ļoti smagus zaudējumus. Šādā situācijā varētu domāt par pakāpenisku atkāpšanos, bet krievi turas pie katras pozīcijas,” skaidro Mihailovs. Kā liecina militāro kampaņu pieredze, uzbrūkošās puses zaudējumiem vajadzētu būt trīs reizes lielākiem nekā tiem, kuri aizstāv sevi, norāda eksperts. Taču šobrīd zaudējumi Krievijas un Ukrainas pusē ir aptuveni vienādi – Mihailovs šo saskaņošanu sauc par nonsensu.
Problēmas Ukrainas pusē
“Mēs redzam, ka ir problēmas ar mīnētās teritorijas pārvarēšanu,” saka Mihailovs. “Ukrainai ir veidi, kā pārvarēt mīnu laukus, bet, kamēr jūs tos uzveicat, ienaidnieks arī nestāv uz vietas. Situācija nav no vieglākajām. Tāpēc Ukrainas armijai ir tik svarīgi sākotnējā stadijā izsist Krievijas artilēriju, ko tā arī dara šobrīd.
Romāns Svitans uzskata, ka zaudējumi Ukrainas pusē ir mazāki, nekā gaidīts: “Pateicoties Rietumu ieročiem, mēs zaudējam mazāk cilvēku. Tie glābj dzīvības,” saka atvaļinātais pulkvedis. Tajā pašā laikā Svitans nosauc svarīgu Ukrainas bruņoto spēku ievainojamību — aviācijas trūkumu. “Bez aviācijas mēs nevaram iet tik ātri, cik varētu. Šī iemesla dēļ progress būs lēns, jums būs jāizveido pretgaisa raķešu sistēmas un jāizmanto tās cīņai ar Krievijas lidmašīnām,” saka Svitans.
Kirils Mihailovs arī nosauc aviācijas trūkumu par nopietnu Ukrainas bruņoto spēku ierobežojumu. “Bet varbūt tagad lielu lomu spēlē ne tik daudz lidmašīnu trūkums, bet gan pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums,” viņš piebilst. “Sakarā ar to, ka Krievija turpina masveida pilsētu apšaudes, Ukrainas pavēlniecība nevar atļauties modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas nogādāt frontes līnijā.”
Ir pāragri izteikt prognozes
Romāns Svitans ir pārliecināts, ka līdz rudenim Ukrainas bruņotie spēki spēs izlauzties cauri Krievijas aizsardzības līnijai un pārgriezt sauszemes koridoru uz Krimu. Un tad Ukrainas armijai būs uzdevums deokupēt Krimu un Doņeckas apgabalu.
Kirils Mihailovs ir atturīgāks, vērtējot ofensīvas izredzes. “Ukraina noteiks tempu, un viņi dara visu, lai izvairītos no katastrofāliem zaudējumiem. Tāpēc ofensīva būs sistemātiska,” saka Mihailovs. Viņaprāt, ofensīva turpināsies vai nu līdz ukraiņiem izsīks spēki, vai arī līdz krievi salūzīs. “Ir pāragri izdarīt secinājumus un prognozes. Vairāk vai mazāk ir skaidrs, ko dara ukraiņi, bet krievu rīcības loģika nav īsti skaidra, viņš atzīmē. “Mums jāskatās, kas notiek.”
Pašreizējo kara posmu Mihailovs sauc par radikālu. Varbūt nākotnē to pat varēs saukt par pagrieziena punktu. Bet karš pēc šī posma nebeigsies.
