Krievijas aktīvi G7 valstīs tiks iesaldēti, līdz Maskava izmaksās Ukrainai kompensāciju, teikts grupas paziņojumā Viļņā.
“Mēs vēlreiz apstiprinām, ka saskaņā ar mūsu tiesību sistēmām, Krievijas suverēnie īpašumi mūsu jurisdikcijās paliks nekustami, līdz Krievija samaksās par Ukrainai nodarīto kaitējumu,” uzsvērts dokumentā.
G7 ietilpst ASV, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Kanāda un Japāna. Šo valstu vadītāji arī norādīja uz nepieciešamību izveidot starptautisku mehānismu Ukrainai nodarīto zaudējumu kompensēšanai un pauda gatavību izpētīt iespējas tā attīstībai.
Turklāt G7 valstis vienojās vēl vairāk pastiprināt sankcijas pret Krieviju, uzraudzīt to izpildi un atbalstīt tādu institūciju kā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT), kas iepriekš izdeva prezidenta Vladimira Putina apcietināšanas orderi.
Pēc kara sākuma ASV, Lielbritānija, ES un citas valstis, kas tām pievienojās, iesaldēja to jurisdikcijā esošos Krievijas aktīvus. Novembrī Eiropas Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka runa ir par 300 miljardiem eiro Krievijas Federācijas Centrālās bankas rezervēm un 19 miljardiem eiro, kas pieder Krievijas uzņēmējiem.
Valstis apsprieda šo līdzekļu konfiskāciju, lai tos novirzītu Ukrainas atjaunošanai. Taču pēc daudzu mēnešu diskusijām un konsultācijām ar juristiem Eiropas Komisija nonāca pie secinājuma, ka tos atsaukt nav iespējams, jo uz tiem attiecas valsts imunitāte.
Tā vietā EK ierosināja ES dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem izveidot fondu, kurā pārvaldīšanā varētu nodot likvīdos aktīvus no iesaldētajām rezervēm, bet peļņu no šo līdzekļu ieguldīšanas izmantot Ukrainas atjaunošanai.
ES valstu vadītāji atbalstīja šo ideju, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts, jo vēl ir juridiski un finansiāli jautājumi, par kuriem jāvienojas, raksta Bloomberg. Paredzams, ka Centrālās bankas aktīvi ļaus saņemt aptuveni 3 miljardu eiro peļņu gadā.
Iepriekš Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs nosauca ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, saskaņā ar kuru Krievijai būtu jāmaksā Ukrainai reparācijas, par mēģinājumu “pabeigt valsts bloķēto rezervju izlaupīšanu”.
Uz jautājumu, vai Krievija grasās piedalīties kara laikā cietušo objektu atjaunošanā, Peskovs atbildēja, ka valsts teritorijā “jau ir uzsākti vērienīgi darbi”, un tas nav iespējams ārpus valsts robežām.
