Itālijas Brindisi provincē noslēdzās 50. Septiņu grupas (G7) samits. Tradicionāli tajā piedalījās septiņu ekonomiski attīstītāko un politiski ietekmīgāko pasaules valstu vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.
Viena no galvenajām G7 vadītāju tikšanās tēmām bija palīdzība Ukrainai, aizstāvoties no Krievijas agresijas, tāpēc Brindisi ieradās arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Ukraina tagad nes kara lielāko nastu”
Vācu politologs, Eiropas Ilgtspējīgas iniciatīvas centra (ERIC) rīkotājdirektors Sergejs Samlenijs uzskata, ka laiks, kad Volodimira Zelenska klātbūtni starptautiskajās platformās noteica Ukrainas atbalsts, ir pagājis. . Tagad, pēc eksperta domām, ir skaidra izpratne, ka bez Ukrainas valsts un Ukrainas līderu līdzdalības pēckara pasaules veidošanā nebūs stabilitātes.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina nav tikai viena no pret tās gribu notikušās pasaules pārstrukturēšanas dalībniecēm. Bet Ukraina tagad nes lielāko kara nastu un demonstrē gan valsts aparāta, gan tautas maksimālo gribu, lai uzvarētu, lai veidotu ilgtspējīgāku, atvērtāku un demokrātiskāku pasauli.
“Tāpēc Ukrainu nevar ignorēt, un tikai ar tās līdzdalību var uzbūvēt šo jauno pasauli,” pārliecināts politologs.
“Abas puses uzņemas ļoti konkrētas saistības”
13. jūnijā ASV un Ukrainas prezidenti Džo Baidens un Volodimirs Zelenskis G7 samita laikā Itālijā parakstīja drošības līgumu uz 10 gadiem. Dokumentā it īpaši teikts: “Puses uzskata, ka šis līgums atbalsta tiltu uz Ukrainas iespējamo dalību NATO. Lai nodrošinātu Ukrainas drošību, abas puses atzīst, ka Ukrainai nepieciešami ievērojami bruņotie spēki, spēcīgas spējas un nepārtrauktas investīcijas militāri rūpnieciskajā kompleksā, kas atbilst Ziemeļatlantijas līguma organizācijas standartiem.
Tāpat tiek atzīmēts, ka ASV plāno sniegt palīdzību Ukrainai saistībā ar militārās produkcijas piegādi, izlūkošanas datiem, militārajām apmācībām un uzņēmumu attīstību militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Maskava uz ASV un Ukrainas līguma noslēgšanu reaģēja ar gaidītu skepsi. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova sacīja: “Fakts ir tāds, ka tie ir parastie papīra gabali… Tiem nav juridiska spēka.”
Tallinas Starptautiskā drošības un aizsardzības centra (ICDS) pētnieks Igoru Grecki komentēja šo vienošanos.
Viņš norādīja, ka šajā lietā nesaskata nekādus “slazdus” un ka Zelenska un Baidena parakstītais līgums zināmā mērā ir unikāls, jo iepriekš nekas līdzīgs starp Ukrainu un ASV nav bijis parakstīts. “Turklāt, kas ir pilnīgi bezprecedenta, šāda vienošanās drošības jomā tiks reģistrēta ANO sekretariātā, un tas paaugstinās tā politisko statusu. Bet jēga nav pat politiskajā statusā, bet gan tajā, ka abas puses uzņemas ļoti konkrētas saistības gadījumā, ja kāda no pusēm kļūst par bruņota uzbrukuma mērķi. Šobrīd tas vairāk ir aktuāli Ukrainai, un ASV uzņemas virkni pienākumu nodrošināt bruņoto ekipējumu, konsultācijas, izlūkošanas informāciju, organizēt karavīru un virsnieku apmācības,” uzsver eksperts.
Un viņš vērš uzmanību uz to, ka dokumentā ir runa ne tikai par F16 iznīcinātājiem, bet arī par nopietnākām lietām. “Es uzskatu, ka tas ir nopietns dokuments Ukrainai. Tas demonstrēja, ka ASV joprojām ieņem vadošo pozīciju jautājumā par militāro palīdzību Ukrainai un turpinās palīdzēt šai valstij aizstāvēt tās suverenitāti un teritoriālo integritāti,” piebilst Igors Greckis.
Viņš arī paredz, ka pastāv iespēja, ka kāds cits ASV prezidents var atteikties īstenot šī līguma nosacījumus. Un viņš uzdod jautājumu: “Bet kāda būs šāda soļa politiskā cena?” Pēc ICDS pētnieka domām, cena būs ļoti nopietna, jo saistīta ar lieliem riskiem sagraut Eiropas drošības sistēmu, kurā ASV ir viena no galvenajām lomām. “Ja par to runājam hipotētiski, tad šādu soli redzēs ASV sabiedrotie NATO, un es domāju, ka šāda rīcība daudziem ASV partneriem atstās ārkārtīgi nepatīkamu pēcgaršu. Tad neizbēgami radīsies jautājumi par to, cik nopietnas ir ASV saistības. Es šādu iespēju nākotnē uzskatītu par ārkārtīgi maz ticamu, pat ja Tramps kļūtu par prezidentu,” skaidro Greckis.
“Ukrainai tiks izsniegti 50 miljardi eiro, ņemot vērā nākamo gadu.”
Eiropas Komisijas vadītāja Urusula fon der Leiena sacīja, ka G7 valstis samitā Itālijā vienojušās par mehānismu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai, lai palīdzētu Ukrainai. Un viņa apstiprināja, ka Kijiva saņems aizdevumu aptuveni 50 miljardu dolāru apmērā, kas tiks atmaksāts no nākotnes procentiem par Krievijas aktīviem.
“Pēdējos trīs mēnešus šis jautājums ir apspriests diezgan intensīvi, un pat G7 ārlietu ministru sanāksmē tas aizņēma daudz laika,” komentē Igors Greckis. Viņš skaidro, ka jautājuma būtība ir tāda, ka Ukrainai ir nepieciešami resursi, lai kontrolētu situāciju: “Ir iesaldēti Krievijas suverēnie aktīvi, un bija divas idejas, ko ar tiem darīt. Dažas valstis ierosināja tos pārnest tieši uz Ukrainu, citas norādīja, ka tajā varētu būt “lamatas” un sekas, kas cita starpā varētu negatīvi ietekmēt eirozonu.
Rezultātā tika pieņemts kompromisa lēmums, ka tiks izmantoti tikai ienākumi no šiem iesaldētajiem aktīviem, un tika izdomāts mehānisms, kā izveidot īpašu fondu, no kura Ukrainai tiktu piešķirts 50 miljardu eiro kredīts. “Bet ienākumi, kas radīsies no iesaldēto līdzekļu izmantošanas, tiks izmantoti šī kredīta atmaksai. Kamēr nebūs izstrādāti skaidri mehānismi, tas viss tiks noskaidrots un diezgan skaidri apspriests, ka šie 50 miljardi tiks izsniegti Ukrainai, domājot par nākamo gadu, jo tās vajadzības šim gadam jau ir apmierinātas. Ir izpratne par to, kā Ukraina segs savas šī gada finanšu vajadzības, un nākamgad tiks iztērēti 50 miljardi,” secina Starptautiskā drošības un aizsardzības centra pētnieks.
“Šie līgumi ir daudz daudzsološāki par nesaistošiem Budapeštas memoranda solījumiem”
G7 samita laikā tika parakstīts arī līgums starp Ukrainu un Japānu. Tokija sniegs palīdzību Kijivai drošības, aizsardzības un citās jomās. Šī līguma ietvaros Japāna šogad sniegs Ukrainai atbalstu 4,5 miljardu dolāru apmērā
“Tas ir brīnišķīgi,” atzīmē Sergejs Sumlenijs. – Japāna šajā karā kopumā parādījās kā viens no patīkamākajiem pārsteigumiem. Neviens negaidīja tādu Japānas valsts un japāņu tautas līdzdalību Ukrainas atbalstīšanā, varbūt izņemot lielākos ekspertus Japānas politikas jomā. Un ir skaidrs, ka šī palīdzība turpināsies.
Eksperts arī atgādināja, ka Ukraina pašlaik paraksta līdzīgus līgumus ar lielu skaitu valstu. “Un visi šie līgumi dod iespēju attīstīt tālāku sadarbību drošības jomā, tai skaitā jaunu ieroču veidu izstrādi, izlūkošanas informācijas apmaiņu un Ukrainas armijas apmācību atbilstoši NATO standartiem. Tas ir, veikt visus nepieciešamos soļus, lai pilnībā normalizētu un padarītu absolūti dabisku sadarbību starp Ukrainu un Rietumvalstīm drošības un aizsardzības jomā,” norāda Samlenijs.
Vienlaikus politologs īpaši uzsver, ka jauno līgumu nevar salīdzināt ar Budapeštas memorandu, kas deva lielus solījumus bez garantijām un bez mehānismiem to izpildei. “Un šie līgumi neparedz krāpnieciskas drošības garantijas, bet tajā pašā laikā rada plašu platformu un pamatu konkrētiem soļiem, kas paaugstina drošības līmeni. Un šajā ziņā šie līgumi ir daudz perspektīvāki nekā Budapeštas memoranda nesaistošie solījumi, kas izrādījās ļoti viegli laužami,” viņš uzskata.
Atšķirība starp nesen noslēgtajiem līgumiem ir tāda, ka puses neuzņemas neko darīt, bet gan pauž savu nodomu. “Tie neapšaubāmi ir mīkstāki formulējumi, un, kā zināms, līgumi tiek īstenoti tik ilgi, kamēr ir politiskā griba tos īstenot. Ja kāda puse plāno atkāpties no līguma, tad parasti katrā dokumentā ir noteikums, kā to var izdarīt. Parasti tas ir sešu mēnešu paziņojums, pēc kura sākas izejas process. Protams, stingrāku formulējumu neesamība, no vienas puses, padara šīs attiecības vairāk atkarīgas no politiskās situācijas, no nākamajām vēlēšanām utt. Jo izstāties no līguma tomēr ir grūtāk nekā “palikt zem paklāja” vai iesaldēt atsevišķus līguma noteikumus. Bet pirms diviem vai trim gadiem neviens nedomāja par šādu līgumu parakstīšanu, bet tagad tie ir tikai pēctecība,” rezumē Sergejs Sumlennijs.
Atgādināsim, ka šī gada februārī Pasaules Banka aplēsa Ukrainai nodarīto zaudējumu apmēru pēc Krievijas armijas pilna mēroga agresijas sākuma 486 miljardu dolāru apmērā Un samita gala paziņojumā G7 valstis uzsvēra, ka Krievijai ir jāmaksā Ukrainai vairāk nekā 486 miljardu dolāru kompensācija par zaudējumiem, kas nodarīti “nelikumīga un agresīva kara rezultātā”.
“Krievijai nav tiesību izlemt, vai un kad tā samaksās par Ukrainai nodarīto kaitējumu,” teikts dokumentā. Un G7 valstis turpina apsvērt “visus iespējamos juridiskos līdzekļus, ar kuriem Krieviju var piespiest izpildīt šīs saistības”
