ASV amatpersonas sagaida, ka Septiņu grupa (G7) bagātās demokrātijas nākamnedēļ nosūtīs stingru jaunu brīdinājumu mazākām Ķīnas bankām, lai tās pārtrauktu palīdzēt Krievijai izvairīties no Rietumu sankcijām, norāda divi ar šo lietu pazīstami cilvēki. Par to raksta Reuters
Paredzams, ka līderi, kas pulcējas premjerministres Džordžas Meloni rīkotajā samitā Itālijā no 13. līdz 15.jūnijam, savās privātajās tikšanās reizēs lielu uzmanību pievērsīs Ķīnas un Krievijas plaukstošās tirdzniecības radītajiem draudiem cīņai Ukrainā un kā ar to rīkoties.
Šīs sarunas, visticamāk, izraisīs publiskus paziņojumus par šo jautājumu, kas saistīts ar Ķīnas bankām, uzskata notikuma plānošanā iesaistītā ASV amatpersona un cita persona, kas informēta par šo jautājumu.
Sagaidāms, ka ASV un tās G7 partnervalstis – Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija un Japāna – samita laikā neveiks nekādas tūlītējas soda darbības pret bankām, piemēram, ierobežos to piekļuvi SWIFT ziņojumapmaiņas sistēmai vai pārtrauks piekļuvi bankām. dolāru operācijās. Tiek teikts, ka viņu uzmanības centrā ir mazākas iestādes, nevis lielākās Ķīnas bankas, sacīja viens no cilvēkiem.
Joprojām norisinājās sarunas par brīdinājuma precīzu formātu un saturu, norāda cilvēki, kuri atteicās nosaukt savu vārdu, apspriežot notiekošās diplomātiskās saistības. Iepriekš netika ziņots par plāniem risināt šo tēmu G7 sanāksmē.
Baltais nams neatbildēja uz komentāru pieprasījumu. ASV Finanšu ministrijai nebija tūlītēju komentāru, taču Valsts kases amatpersonas vairākkārt brīdinājušas finanšu institūcijas Eiropā, Ķīnā un citur, ka tām draud sankcijas par palīdzību Krievijai apiet Rietumu sankcijas.
Nacionālās drošības padomnieka vietnieks starptautiskās ekonomikas jautājumos Deils Sings šonedēļ sacīja Centram New American Security, ka viņš sagaida, ka G7 līderi vērsīsies pret Ķīnas atbalstu Krievijas ekonomikai, kas tagad pārorientēta uz karu.
“Mūsu bažas rada tas, ka Ķīna arvien vairāk kļūst par Krievijas kara mašīnas rūpnīcu. To var saukt par autokrātijas arsenālu, ja uzskatāt, ka Krievijas militārās ambīcijas acīmredzami apdraud Ukrainas pastāvēšanu, bet arvien vairāk Eiropas drošību, NATO un transatlantisko drošību,” viņš sacīja
Sings un citas Baidena administrācijas augstākās amatpersonas norāda, ka Vašingtona un tās partneri ir gatavi izmantot sankcijas un stingrāku eksporta kontroli, lai samazinātu Krievijas spēju apiet Rietumu sankcijas, tostarp ar sekundārām sankcijām, kuras varētu izmantot pret bankām un citām finanšu iestādēm.
Vašingtona ir gatava nākamnedēļ paziņot par nozīmīgām jaunām sankcijām finanšu un nefinansiālajiem mērķiem, sacīja avots, kas ir pazīstams ar plāniem.
Paredzams , ka šī gada G7 samitā galvenā uzmanība tiks pievērsta arī peļņas, ko rada Rietumos iesaldētie Krievijas aktīvi, izmantošana Ukrainas labā.
Krievijas uzņēmējdarbība pārceļas uz Ķīnas mazajām bankām
Vašingtona līdz šim ir atturējusies ieviest sankcijas pret lielākajām Ķīnas bankām, ko analītiķi jau sen uzskatīja par “kodolmateriālu”, jo tas var radīt milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku un ASV un Ķīnas attiecībām.
Bažas par sankciju iespējamību jau ir likušas Ķīnas lielajām bankām ierobežot maksājumus par pārrobežu darījumiem, kuros iesaistīti krievi, vai arī vispār atteikties no jebkādas iesaistes, ziņo Reuters.
Tas ir nospiedis Ķīnas uzņēmumus uz mazām bankām un veicinājis pagrīdes finansēšanas kanālu izmantošanu vai kriptovalūtu. Rietumu amatpersonas ir nobažījušās, ka dažas Ķīnas finanšu institūcijas joprojām veicina preču tirdzniecību ar divējāda pielietojuma civiliem un militāriem pielietojumiem.
Pekina ir apsūdzējusi Vašingtonu par nepamatotiem apgalvojumiem par normālu tirdzniecības apmaiņu ar Maskavu.
Baidena administrācija šogad sāka pētīt, kādi sankciju instrumenti tai varētu būt pieejami, lai kavētu Ķīnas banku darbību, aģentūrai Reuters iepriekš sacīja kāda ASV amatpersona, taču tai nebija tuvāku plānu spert šādus soļus. Decembrī prezidents Džo Baidens parakstīja izpildrakstu, draudot ar sankcijām finanšu iestādēm, kas palīdz Maskavai apiet Rietumu sankcijas.
ASV jau agrāk ir noteikušas sankcijas mazākām Ķīnas bankām, piemēram, Bank of Kunlun, saistībā ar dažādiem jautājumiem, tostarp sadarbību ar Irānas iestādēm.
Ķīna un Krievija pēc Ukrainas kara ir veicinājušas lielāku tirdzniecību juaņās, nevis dolāros, potenciāli pasargājot savu ekonomiku no iespējamām ASV sankcijām.
