Virkne Krievijas specdienestu pārstāvju iestājas par Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova un Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu atlaišanu, vēsta Bloomberg, atsaucoties uz avotiem, kas pārzina situāciju. Pēc aģentūras sarunu biedru teiktā, daži stingrās līnijas piekritēji FSB atbalsta ”Vāgnera” PMK vadītāja Jevgeņija Prigožina prasības, kurš uzstāja uz maiņu valsts militārajā vadībā.
Kā vēsta Bloomberg avoti, ”vanagi” ierosina Ukrainā sākt kaujas agresīvāk: izsludināt karastāvokli un pilna mēroga mobilizāciju.
Taču šobrīd nekas neliecina, ka Kremlis grasītos atstādināt Šoigu un Gerasimovu no amatiem, atzīmē Bloomberg, tā vietā varas iestādes sodīs tos, kuri kritizē valsts militāro vadību. Tā pēc ”Vāgnera” PMK sacelšanās Prigožinam tuvu stāvošais ģenerālpulkvedis Sergejs Surovikins tika nopratināts un pazuda no sabiedriskā lauka.
Divi medija “The Moscow Times” sarunu biedri Aizsardzības ministrijas aparātā 28.jūnijā ziņoja, ka Surovikins tiešām ir “aizturēts”. Augustā medija ”VČK-OGPU” avoti apgalvoja, ka “Ģenerālis Armagedons” de facto atrodas mājas arestā: viņš atrodas vienā no dzīvokļiem bez oficiālas izmeklēšanas. Surovikina vietnieks, Aviācijas un kosmosa spēku virspavēlnieka vietnieks ģenerālpulkvedis Andrejs Judins tika atbrīvots no dienesta.
Cits Kremļa karadarbības metožu kritiķis, bijušais pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas aizsardzības ministrs Igors Girkins (Strelkovs) tika apcietināts jūlijā apsūdzībā par publisku kūdīšanu uz ekstrēmismu (Kriminālkodeksa 2. daļas 280. pants). Sākotnēji viņa advokāts sacīja, ka formāli krimināllieta bija saistīta ar diviem ierakstiem bijušā separātistu komandiera autora telegrammas kanālā: pirmais bija par Krimas iespējamo nodošanu, otrais – par pabalstu nemaksāšanu militārpersonām.
“Valsts neizdzīvos vēl 6 gadus, valdot šai gļēvajai viduvējībai,” par Putinu rakstīja Girkins, aicinot nodot varu “kādam patiesi spējīgam un atbildīgam”.
Savukārt Kremlis ir spēris soļus, lai stingrāk reaģētu uz draudiem režīmam. Valsts dome ar likumu deva gubernatoriem tiesības ar prezidenta atļauju izveidot savus militāros uzņēmumus, lai cīnītos pret nelegālām bruņotām grupām. Apakšpalāta arī apstiprināja likumprojektu par Rosgvardija nodrošināšanu ar smagajiem ieročiem.
