Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) uzdots sagatavot Krievijas pilsoņu “lugumus” Vladimiram Putinam, aicinot viņu neapturēt karu pret Ukrainu. Politologs Abass Gaļamovs, bijušais Putina runu autors 2008.–2010. gadā, par to teica, atsaucoties uz avotiem vienā no reģionālajām FSB nodaļām, Krievijas Federācijas valdības Publisko runu sagatavošanas departamentā.
Pēc Gaļamova teiktā, neoficiālā pavēle nākusi no Maskavas: masveidā jāsāk parādīties pilsoņu videoierakstiem – no parastajiem pensionāriem aizmugurē līdz karavīriem frontē, kuri lūgtu Putinu “neapturēt SMO” (Speciālo militāro operāciju) un “pabeigt maitas to ligzdā”. Kā atzīmē Gaļamovs, iniciatīva nāk no “vanagiem” – kara partijas Krievijas elitē, kas nevēlas izbeigt karu, ja tas prasa piekāpšanos.
Krievijas sabiedrībā “kara partija” sarūk: pēc Russia Field datiem, pagājušā gada novembrī pirmo reizi vairāk nekā puse iedzīvotāju (53%) atbalstīja sarunas ar Ukrainu. Militāro operāciju turpināšanas atbalstītāju īpatsvars nokritās līdz minimumam 36%, lai gan 2023.gada beigās tādu bija 45%, bet iebrukuma pirmajos mēnešos – 54%.
Oktobrī veiktā Levadas centra aptauja liecina, ka trešā daļa Krievijas iedzīvotāju piekrīt atdot Ukrainai visas okupētās teritorijas, lai izbeigtu kaujas. Tajā pašā laikā gandrīz puse aptaujāto — 47% — norādīja, ka karš Krievijai ir radījis “vairāk ļaunuma nekā labuma”, un viņu īpatsvars salīdzinājumā ar 2023. gada maiju ir palielinājies par 6 procentpunktiem. Karu par “lietderīgu” joprojām uzskatīja 28% krievu – par 10 procentpunktiem mazāk nekā pirms pusotra gada.
Putinam arguments par labu militāro operāciju izbeigšanai ir pieaugošās problēmas ekonomikā – pieaugošā inflācija, augstās procentu likmes un lielo uzņēmumu bankrota draudi, iepriekš aģentūrai Reuters norādīja Kremlim tuvu stāvoši avoti.
Kā vēsta viens no aģentūras avotiem, pats Putins uzskata, ka galvenie kara mērķi jau ir sasniegti – ir izveidota kontrole pār teritoriju, kas savieno Krieviju ar Krimu, un novājināti Ukrainas bruņotie spēki.
Kā ziņo Bloomberg, sarunās ar Donalda Trampa administrāciju Putins pieprasa vismaz de facto saglabāt kontroli pār okupētajām Ukrainas zemēm un Kijivai uz nenoteiktu laiku atteikties pievienoties NATO. Tajā pašā laikā Maskava ir gatava zināmai “teritoriju apmaiņai”, ziņo Bloomberg avoti, jo simtiem kvadrātkilometru Kurskas apgabalā, kuram Ukrainas karaspēks uzbruka augustā, joprojām atrodas Ukrainas bruņoto spēku kontrolē.
