Francija 14 000 cilvēku lielajās NATO mācībās Igaunijā izmēģina jaunu izlūkošanas grupu, kas “noderēs Ukrainā”, ziņo RTL.
Mācību mērķis ir demonstrēt Krievijai, ka iebrukums Baltijas valstīs “nav laba ideja”, raksta žurnālisti. Francijas armija pārbauda jaunās FRAN grupas kaujas spējas, kas būs atbildīga par “neatklātu pārvietošanos ārpus ienaidnieka līnijām, lai nodrošinātu izlūkošanu un ierakumu ieņemšanu”.
Eksperimentālā vienība, kas sastāv no “ultra-neredzamiem karavīriem”, ir paredzēta, lai atklātu ienaidnieka ierakumus un “ieejas punktus” šajās ierakumos ar mērķi tos ieņemt, par ko arī ir atbildīgi FRAN kaujinieki. Francijas militārpersonas mācās “reālos apstākļos”, norāda RTL, un, pēc pašu karavīru teiktā, viņi ir gatavi “aizstāvēt savu igauņu sabiedroto”.
“Igaunijas reljefs ir līdzīgs Ukrainai un plašajiem austrumu līdzenumiem, tāpēc tas mums ir ļoti interesants,” sacīja štāba seržants Kventins.
Militārpersonas, kas piedalās mācībās, var “stundām ilgi slēpties krūmos maskēšanās apģērbā”, izmantojot dronu video. “Mums ir saite ar kamerām, kas darbojas reāllaikā. Mēs ļoti labi redzam karaspēku uz zemes no 200 vai 300 metru augstuma,” skaidroja seržants.
Dienu iepriekš informēti avoti laikrakstam The New York Times pavēstīja , ka NATO valstis varētu nosūtīt uz Ukrainu militārpersonas “ātrām” un “augstvērtīgām” Ukrainas armijas apmācībām, kurai šovasar būs jāatvaira Krievijas ofensīva. Mācību pārcelšana uz Ukrainas teritoriju ļaus instruktoriem ātri savākt informāciju par jauninājumiem frontē un atbilstoši pielāgot apmācību programmas, uzsvēra NYT sarunu biedri. Savukārt ASV Apvienotā štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis Čārlzs Brauns NATO karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu nosauca par neizbēgamu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons februāra beigās pirmo reizi paziņoja par Rietumu karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Maija sākumā viņš tam nosauca divus nosacījumus: Krievijas armijai jālaužas cauri frontes līnijai, bet Kijevai jālūdz palīdzība. Viņš arī sacīja, ka Parīze varētu spert šādu soli, ja pastāvētu draudi, ka Krievija sagrābs Kijevu vai Odesu.
Vladimira Putina agresīvā politika, iebrukums Ukrainā un pastāvīgie draudi, kas nāk no Kremļa puses, likuši Rietumvalstīm pievērst lielāku uzmanību militārās drošības jautājumiem. Valstis, kas robežojas ar Krievijas Federāciju, jo īpaši Baltijas valstīs, ir visvairāk nobažījušās par iespējamo iebrukumu.
Šīs mācības Igaunijā nebūt nav pirmās Ziemeļatlantijas alianses vadītās mācības Baltijas reģionā pēc pilna mēroga kara izcelšanās Ukrainā. Tā pagājušā gada septembrī NATO valstu jūras spēku vienības piedalījās manevros pie Igaunijas un Latvijas krastiem. Manevru mērķis bija praktizēt darbības iespējamās Krievijas agresijas gadījumā. Viens no svarīgiem mācību aspektiem bija jūras ceļu drošības nodrošināšana caur Baltijas jūru Suvalku koridora bloķēšanas gadījumā.
Īsi pirms mācībām Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs ģenerālpulkvedis Andrejs Kartapolovs, bijušais aizsardzības ministra vietnieks, runāja par Maskavas plāniem ieņemt Suvalku koridoru. 2023. gada jūlijā propagandista Vladimira Solovjova raidījuma ēterā viņš sacīja, ka Vāgnera algotņu pārvietošana uz Baltkrieviju ir Putina “smalks gājiens”, kura mērķis bija sagrābt Suvalku koridoru.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa janvārī sacīja, ka NATO valstīm ir trīs līdz pieci gadi, lai sagatavotos iespējamam militāram konfliktam ar Krieviju. “Mūsu izlūkdienesti lēš, ka tas prasīs trīs līdz piecus gadus, un tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā mēs saglabāsim savu vienotību un nostāju Ukrainā,” laikrakstam The Times sacīja Kallasa.
Valdības vadītāja atsaucās uz Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumu, no kura izriet, ka Krievija Baltijas valstis uzskata par bloka “visneaizsargātāko daļu” un var pret tām vērsties naidīgi. Šajā sakarā Kallass aicināja NATO pieņemt aukstā kara stila stratēģiju Krievijas “ierobežošanai”.
Iepriekš līdzīgs viedoklis bija arī Vācijas aizsardzības ministram Borisam Pistoriusam: pēc viņa teiktā, ES valstīm “ir pieci līdz astoņi gadi”, lai palielinātu ieroču ražošanu. Viņš arī aicināja “nopietni” uztvert Maskavas draudus Baltijas valstīm, kā arī Gruzijai un Moldovai.
Šā gada martā pie Krievijas robežām notika vēl vienas liela mēroga NATO militārās mācības Nordic Response 2024. Manevros Norvēģijas ziemeļos piedalījās aptuveni 20 000 militārpersonu no 13 alianses dalībvalstīm, tostarp Somijas un Zviedrijas. kas pievienojās NATO pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā . Mācībās piedalījās plašs ieroču sistēmu klāsts, tostarp 100 lidaparāti un jūras spēki ar fregatēm un zemūdenēm. Mācību mērķis bija praktizēt darbības Krievijas uzbrukuma gadījumā militārā bloka dalībvalstīm.
