Pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests uzbruka Amerikas satelītu tīkla zemes stacijām, no kurām bija atkarīga sakari starp Ukrainas augstāko vadību un Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Neskatoties uz to, ka uzbrukums bija veiksmīgs, Krievija nespēja sasniegt savu galveno mērķi – atņemt Ukrainas militārpersonām piekļuvi satelīta datiem. Par to raksta Forbes.
Kā norādīts publikācijā, Krievijas slepenais uzbrukums iznīcināja desmitiem tūkstošu Viasat modemu, apdraudot līnijas, kas savieno Kijivu ar armiju visā valstī un ar sabiedrotajiem visā pasaulē. Maskava nekad nav atzinusi savu līdzdalību uzbrukumā, taču ASV un ES amatpersonas par to oficiāli paziņoja 2022.gada maijā.
“Krievijas spēki apzināti uzbruka Viasat termināļiem, mēģinot traucēt Ukrainas militāros sakarus iebrukuma Ukrainā laikā,” sacīja Vašingtonas domnīcas Secure World Foundation kosmosa drošības un stabilitātes vecākā direktore Viktorija Samsone.
Savukārt Jūras spēku analīzes centra analītiķi pētīja Krievijas militārajā sfērā izdotos traktātus un pavēles un nonāca pie secinājuma, ka augstākie Krievijas aizsardzības stratēģi uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi iznīcināt ienaidnieka sauszemes ar kosmosu saistīto infrastruktūru jau pašā Krievijas iebrukuma sākumā. Tas izskaidro uzbrukuma Viasat tīklam rūpīgo sinhronizāciju ar iebrukumu Ukrainā.
“Kosmosa informācijai pieejas kontrole tiek uzskatīta par milzīgu priekšrocību… kaujas spēju uzlabošanā,” teikts analītiķu ziņojumā “Kosmosa loma Krievijas operācijās Ukrainā”.
Kāpēc Krievijas plāns izgāzās
Kā norādīts publikācijā, Krievijas svinības par to, ka Ukrainas līderi nokļuvuši “informācijas melnajā caurumā”, nebija ilgas. Drīz vien Īlona Muska SpaceX sāka steidzami sūtīt uz Ukrainu desmitiem tūkstošu Starlink staciju, un tīklu pārpludināja Maxar Technologies un Planet Labs no kosmosa uzņemtās fotogrāfijas, kurās bija redzamas Krievijas tanku kolonnas, kas apstājās netālu no Kijivas.
“Krievi bija nikni,” atzīmēja raksta autors.
Viktorija Samsone atgādināja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka sūtīt savus sūtņus uz ANO sanāksmēm, lai draudētu ASV ar Ukrainai palīdzošo amerikāņu satelītu iznīcināšanu. Taču tad Krievijas vadība, iespējams, atteicās no šī mērķa un koncentrējās uz uzbrukumiem atsevišķām Starlink stacijām un Dņipro pilsētai, kas ir Ukrainas kosmosa centrs. Pēc Monterejas Jūras spēku pēcdiploma skolas profesora Džeimsa Kleja Molca teiktā, krievu mērķis Dņipro bija kosmosa kuģu darbnīca Južmaš.
Molcs atzīmēja, ka, runājot par kosmosa tehnoloģiju integrēšanu militārajās operācijās, Krievija ievērojami atpaliek no ASV un citām NATO valstīm un pat no Ukrainas. Krievijā ir mazāk nekā 200 satelītu, bet SpaceX vien ir palaidis vairāk nekā 6000 satelītu. Pēc profesora domām, krievi negatavojās ilgstošam konfliktam ar ienaidnieku, kuram bija pieejams vairāk informācijas nekā viņiem.
