Spēcīgi Krievijas spēki, iespējams, no 15. Pjatnaška brigādes, svētdien vai īsi pirms tam veica pretuzbrukumu Ukrainas gaalvenajam placdarmam Krievijas Kurskas apgabalā. Par to raksta Forbes
Uzbrukums, kura mērķis bija ukraiņu kontrolētais Plehovas ciemats, nozīmīgs placdarms apgabala dienvidu malā, ne tikai cieta neveiksmi – tas izgāzās vissmieklīgākajā veidā. Krievu kolonna iestrēga prettanku lamatās – tranšejā un betona šķēršļu rindā -, ko krievi bija uzbūvējuši pirms Ukrainas iebrukuma Kurskā augusta sākumā.
Ārpus Plehovas atrodas divas galvenās Krievijas būvētās aizsardzības struktūras — prettanku lamatas un blakus esošais kājnieku tranšeju komplekss. Uzbrūkošie krievi cīnījās, lai tiktu cauri prettanku lamatām, kad Ukrainas 129. teritoriālās aizsardzības brigāde palaida sprādzienbīstamu bezpilota lidaparātu vilni.
“Mūsu karavīri pasniedza mācību krievu okupantiem un viņu ekipējumam, sadedzināja desmitiem bruņumašīnu un likvidēja ienaidnieka personālu,” raksta Ukrainas kara korespondents Jurijs Butusovs.
Krievijas izveidotā aizsardzības līnija, kas palīdzēja novērst aprakstīto Krievijas uzbrukumu, varēja būt nopietns šķērslis Ukrainas iebrukumam, taču tā nenotika. Saskaņā ar pārtvertajiem Krievijas izlūkdienestu datiem, aizsardzību ārpus Plehovas nodrošināja vairāki vadi un vismaz viena rota, kopā ar potenciāli vairākiem simtiem karavīru.
Taču Krievijas karaspēku Kurskā pārsteidza negaidītais Ukrainas uzbrukums 6. augustā, un viņi nevarēja izmantot savu ievērojamo šaušanas spēku, tostarp gandrīz 200 artilērijas vienības, pirms ātri kustīgais Ukrainas mehanizētais karaspēks bija pret tiem.
Tādā veidā prettanku slazdi un apļveida kājnieku tranšejas kļuva par Ukrainas aktīviem. Un atšķirībā no krieviem, ukraiņi no 129. teritoriālās aizsardzības brigādes pilnībā gaidīja pretuzbrukumu un bija gatavi izmantot krievu labi izveidotās aizsardzības priekšrocības.
Krievu inženieru, kuri uzbūvēja aizsardzību ārpus Plehovas, nopelns ir tas, ka šī aizsardzība darbojās, kā reklamēts, un palēnināja ienaidnieka uzbrukumu pietiekami ilgi, lai vietējie aizsargi varētu izmantot savu labāko uguns spēku. Tomēr tas, ka viņu biedri uzbūvēja efektīvus prettanku slazdus, noteikti ir auksts mierinājums Krievijas karaspēkam, kas galu galā iekļuva šajās lamatās.
