Krievijas armija kopš Časivjaras kampaņas sākuma aprīlī ir zaudējusi 99 000 karavīru. Par to raksta Forbes
4.aprīlī Krievijas spēki uzbruka Časivjarai, ukraiņu cietoksnim Ukrainas austrumos tieši uz rietumiem no Bahmutas drupām. Trīs mēnešus vēlāk šonedēļ viņi beidzot ieņēma pilsētas visneaizsargātāko apkaimi – tās kanālu rajonu.
Taču šīs mazās Časivjaras daļas, industriālās pilsētas, kurā kādreiz dzīvoja 12 000 cilvēku, sagrābšana krieviem izmaksāja tūkstošiem upuru. Jau ziņots, ka Krievijas armija kopš Časivjaras kampaņas sākuma ir zaudējusi 99 000 karavīru. Un, lai gan ne visi no viņiem nomira Časivjarā un tās apkārtnē, ievērojama daļa no viņiem noteikti gāja bojā.
“Krievija ir panākusi zināmu progresu uz vietas, taču pat tas ir radījis milzīgas izmaksas,” komentēja atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Miks Raiens. Iztērējot tik daudz dzīvību, lai gūtu tik mazu labumu, Krievija, “šķiet, ir izsitusi to, kas varētu būt bijusi tās pēdējā iespēja dot izšķirošu triecienu pret Ukrainu šajā karā”, piebilda Raiens.
Visticamāk, tas, kas notiks tālāk, ir tas, kas notiek jau vairākus mēnešus. Krievijas spēki virzās uz priekšu ar milzīgām cilvēku un aprīkojuma izmaksām, vienlaikus radot daudz vieglākus zaudējumus Ukrainas spēkiem. Katrā pilsētā vai pat apdzīvotā vietā krievi apglabā desmitiem tūkstošu savu karavīru.
Ukrainas garnizons Časivjarā nav pārtraucis cīņu. Ukrainas pārstāvis Nazars Vološins sacīja, ka garnizons atkāpās dažus kvartālus uz rietumiem, pāri ziemeļu-dienvidu virzienam Siverskas Doņecas-Donbasas kanālam, jo Krievijas bumbas un artilērija iznīcinājusi visas ēkas kanāla rajonā.
Aizsardzības pozīcijas kanāla rietumu pusē ir vieglāk aizstāvamas, jo krievam vispirms ir jāšķērso kanāls – tas ir neērts, bet ne neiespējams manevrs – pirms tieša uzbrukuma Ukrainas līnijām.
Dažus varētu pārsteigt, ka Ukrainas garnizons, kuru vadīja armijas 41. un 67. mehanizētā brigāde, 56. motorizētā brigāde un 5. uzbrukuma brigāde, kā arī 241. teritoriālās aizsardzības brigāde, izturēja tikpat ilgi kā izolētajā un atklātajā kanālu rajonā.
Jau maija beigās Ukrainas analīzes grupa Frontelligence Insight prognozēja, ka Časivjara “galu galā tiks zaudēta Krievijas spēkiem”. Bet garnizons cīnījās vēl sešas nedēļas.
Palīdzēja tas, ka aprīļa vidū Džo Baidena administrācija atkal sāka sūtīt munīciju uz Ukrainu pēc tam, kad izjuka Krievijai draudzīgo republikāņu likumdevēju sešu mēnešu centieni aizturēt palīdzību.
Ukrainas aizsardzībai ir palīdzējis arī tas, ka Krievijas lielie zaudējumi padara Krievijas pulkus un brigādes vājākus, pat ja Kremlim izdodas – tikai knapi – savervēt jaunus karaspēkus, lai aizstātu mirušos un ievainotos.
Tas ir tāpēc, ka zaudējumu temps liek Maskavai steidzināt jaunu karaspēku uz fronti bez atbilstošas vadības, apmācības vai aprīkojuma. “Krievija ir mazāk spējīga izveidot labākas kvalitātes, lielus spēkus, kas varētu veikt lielāka mēroga uzbrukuma operācijas,” skaidroja Raiens.
Tas ir auksts mierinājums Ukrainas karaspēkam, kas aizstāv Časivjaru. Viņi cīnās savās cīņās māju pēc mājas, neatkarīgi no plašāka stratēģiskā konteksta. Un vēl nežēlīgākas bloku cīņas, iespējams, ir gaidāmas Časivjarā, jo krievi vēlas palielināt savus ieguvumus vienā no nedaudzajām vietām, kur viņi vispār virzās uz priekšu.
Saskaņā ar Ukrainas Aizsardzības stratēģiju centra teikto, “Krievijas spēki drīz sāks uzbrukumus pāri Siverskas Doņecas-Donbasas kanālam Časivjaras centrā no savām pozīcijām kanāla apkārtnē.”
