Pētījumā un trīs zinātniskos eksperimentos konstatēts, ka cilvēku attieksme pret krāpšanos, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai krāpšanos eksāmenos, mainās atkarībā no viņu dzīves apstākļiem un no tā, cik asi viņi uztver ekonomisko nevienlīdzību. Par to raksta Forbes.
Tā Kelloga menedžmenta skolas un Rutgersa universitātes darbinieki profesores Marjamas Koučkas vadībā veica liela mēroga pētījumu, lai noskaidrotu, kā nevienlīdzība sabiedrībā ir saistīta ar cilvēku toleranci pret dažādiem likumpārkāpumiem. Viņi analizēja trīs citus pētījumus:
— sociālās nevienlīdzības novērtējums 196 valstīs no 1960. gada līdz mūsdienām;
— 182 valstu ekonomiskās attīstības rādītāji kopš 1950. gada;
— vairāk nekā 125 tūkstošu cilvēku aptaujas rezultāti, kas tika veikta no 1981. līdz 2014. gadam.
Jo īpaši respondentiem tika jautāts, vai viņi var kontrolēt notikumus savā dzīvē, vai viņi domā, ka viņu rīcību ietekmē konkurence ar citiem cilvēkiem, vai viņi uzticas citiem un vai viņi uzskata, ka finansiālo labklājību var sasniegt tikai padarot citus nabagākus. Tāpat aptaujas dalībniekiem bija jāvērtē, cik daudz var tikt attaisnoti tie, kas krāpjas eksāmenos, brauc bez biļetes, nemaksā nodokļus, ņem kukuļus un tamlīdzīgi.
Rezultātā zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka cilvēki, kuri dzīvo sabiedrībā ar augstu nevienlīdzības līmeni, ir lojālāki pret neētisku rīcību un likuma pārkāpumiem. Turklāt aptaujas dalībnieki uzskatīja, ka ir pareizi pārkāpt noteikumus, jo “viņu godīgums neko nemainīs”.
Vienā no eksperimentiem piedalījās vairāk nekā 800 cilvēku. Viņiem tika parādīti kāpņu attēli ar 10 pakāpieniem, kas norādīja uz iespējamām materiālās bagātības sadales iespējām. Dažām kāpnēm uz visiem pakāpieniem bija aptuveni vienāda naudas summa, savukārt citās uz augšējiem pakāpieniem bija gandrīz visa nauda. Respondentiem tika lūgts izvēlēties kāpnes un atbildēt uz jautājumiem par krāpšanās un maldināšanas pieņemamību. Izanalizējot atbildes, eksperimenta autori nonāca pie secinājuma, ka jo asāk respondenti izjuta nevienlīdzību, jo biežāk viņi attaisno normu un likumu pārkāpumus.
“Nevienlīdzība ir cieši saistīta ar kontroles uztveri,” uzsvēra Koučka.
Otrā eksperimenta laikā tika noskaidrots, ka pat izdomātā sabiedrībā, kur nevienlīdzības līmenis ir augsts, cilvēki piever acis uz maldināšanu un neētisku uzvedību. Trešajā eksperimentā zinātnieki atklāja, ka, jo vairāk cilvēks ir pārliecināts, ka viņam ir instrumenti un iespējas uzlabot savu finansiālo un sociālo stāvokli, jo mazāka ir iespēja piedot citu cilvēku krāpšanos un neētisku uzvedību.
