Saskaņā ar šodien publicētajiem datiem par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu, Latvijas ekonomiskā izaugsme 2017.gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo ceturksni veidoja 4,2% (pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem). Tādējādi, ja IKP ceturtā ceturkšņa pieauguma tempi netiks būtiski koriģēti, 2017.gadā kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi 4,5%, kas ir straujākais IKP pieauguma temps kopš 2011.gada, kad Latvijas ekonomika palielinājās par 6,4%.
Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada ceturtā ceturkšņa IKP pieaugums pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem veidoja vien 0,3%, kas ir pērnā gada vājākais ekonomikas kāpums ceturkšņu griezumā.
Latvijas ekonomisko izaugsmi pērnā gada pēdējā ceturksnī tāpat kā visa 2017.gada laikā veicināja pievienotās vērtības kāpums lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru. Rūpniecība ceturtajā ceturksnī uzrādījusi pieaugumu par 5%, ko nodrošināja spēcīgs apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā, kamēr elektroenerģijas ražošanas sektorā 2017.gada nogalē, pretstatā iepriekšējiem ceturkšņiem, bija vērojams kritums. Apstrādes rūpniecības izaugsmi īpaši veicināja augstie izlaides apjomi metālapstrādes un mašīnbūves apakšnozarēs, būvmateriālu, kā arī pārtikas produktu ražošanā, ko pamatā noteica ražotāju panākumi ārējos tirgos, kas norāda uz labiem 2017.gada pēdējā ceturkšņa eksporta rezultātiem.
Arī būvniecībā 2017.gada ceturtajā ceturksnī turpinājās spēcīga izaugsme, un nozares pievienotā vērtība bija par 21% augstāka nekā iepriekšējā gada ceturtajā ceturksnī. 2017.gada trešajā ceturksnī strauji pieauga izsniegto būvatļauju skaits ēkām un inženierbūvēm, kas varētu būt jau atspoguļojies ceturtā ceturkšņa celtniecības datos, kā arī liecina par būvniecības sektora aktivitātes turpināšanos šogad. Jāatzīmē, ka būvniecības izaugsmi sekmēja gan privātie investīciju projekti, gan publiskais finansējums, realizējot Eiropas Savienības (ES) fondu projektus. Uz investīciju pieaugumu pērnā gada ceturtajā norāda arī kapitālo izdevumu pieaugums valsts budžetā par 43,7%, ko būtiski veicināja 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros paredzēto publisko investīciju īstenošana.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotājs:
Zaiga Dziļuma
Komunikācijas departamenta vecākā referente
