Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka pēc neliela preču eksporta krituma iepriekšējā mēnesī, kad eksporta vērtība gada griezumā samazinājās par 1,0%, eksporta pieaugums 2018. gadā oktobrī ir atjaunojies. Preču eksporta vērtība gada izteiksmē palielinājās par 6,8% līdz 1157 miljoniem eiro, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai sasniedzot augstāko līmeni kopš statistikas uzskaites sākuma 1995. gadā. Fiksētais eksporta pieaugums liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs. To apliecina arī Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums par 8,8% šā gada oktobrī. Taču, ņemot vērā to, ka eksporta kāpums oktobrī ir mazāks nekā šā gada vidējais eksporta kāpums pirmajos desmit mēnešos (8,3%), kā arī eksporta kritumu septembrī, var secināt, ka eksporta pieaugums bremzējas.
Lielāko devumu jeb gandrīz pusi no eksporta izaugsmes oktobrī nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 20,1%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko pamatā nodrošināja garumā sazāģēto kokmateriālu eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti un Igauniju, kā arī neapstrādāto kokmateriālu pieaugums uz Zviedriju. Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus, bet šā gada pirmajos desmit mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, vidēji mēnesī sasniedzot gandrīz 18% pieaugumu un tādējādi būtiski veicinot arī kopējo preču eksporta izaugsmi 2018. gadā. Šogad galvenais koksnes eksporta dzinējspēks tomēr ir koksnes materiāli un izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, apaļkoku malka, neapstrādāti un sazāģēti kokmateriāli. Taču arī koksnes eksports ar augstu pievienoto vērtību nedaudz, bet pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
