Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī COVID-19 krīzes ietekmē samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes ātrā novērtējuma dati. Lai gan tas ir straujākais kritums kopš 2010. gada, ekonomikas sarukums bijis pat nedaudz mazāks nekā sākotnēji prognozēts, labāku noturību pret krīzi uzrādot ražošanas nozarēm un pakalpojumu nozarēm sākot atgūties straujāk nekā gaidīts.
Ekonomikas krituma dziļums arī bijis daudz mazāks nekā iepriekšējā krīzē, kad 2009.-2010. gadā IKP kritums gada griezumā piecus ceturkšņus pēc kārtas pārsniedza 10% un atsevišķos ceturkšņos pietuvojās 16% līmenim. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem šā gada otrajā ceturksnī ir samazinājies par 7,5%.
Ekonomikas straujo sabremzēšanos otrajā ceturksnī noteica jaunā koronavīrusa straujā izplatīšanās pasaulē un infekcijas apturēšanai ieviestie ierobežojumi, attiecīgi straujākais kritums otrajā ceturksnī bijis tieši pakalpojumu nozarēs – par 11,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, kamēr ražošanas nozares kopumā uzrādījušas visai stabilu attīstību, samazinoties tikai par 3,8%.
Detalizēta informācija par nozarēm IKP ātrajā novērtējumā vēl netiek sniegta, bet skaidrs, ka lielākie kritumi otrajā ceturksnī bijuši izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izlaides un atpūtas un profesionālo pakalpojumu nozarēs, uz kurām tieši attiecās ārkārtējās situācijas laikā noteiktie darbības ierobežojumi. Spēcīgs kritums bijis arī transportā, kuru līdzās starptautisko pasažieru pārvadājumu apturēšanai un iekšzemes pieprasījuma kritumam skāra arī Krievijas kravu tranzīta samazināšanās, ostu kravu apgrozījumam otrajā ceturksnī krītoties par vairāk nekā 30% un pārvadājumu apjomam dzelzceļā samazinoties par 45%.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Informācijas sagatavotāja:
Lelde Grīnvalde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
