Strauji pieauguši izdevumi valsts pamatbudžetā
Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bijis 200,7 milj. eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 27,2 milj. eiro mazāks nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 182,9 milj. eiro jeb 7,2% un bija 2 717,3 milj. eiro. Savukārt izdevumiem vērojams lielāks pieaugums – par 210,1 milj. eiro jeb 9,1%, sasniedzot 2 516,6 milj. eiro.
Budžeta līmeņu dalījumā vērojamas atšķirīgas tendences. Šā gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžetā strauji pieaugot izdevumiem (251,6 milj. eiro jeb 19% pieaugums), veidojās 7,7 milj. eiro deficīts, pretstatā 170,4 milj. eiro pārpalikumam pērn. Izdevumu palielināšanos ietekmēja transfertu pieaugums no valsts pamatbudžeta uz pašvaldību budžetu, kas savukārt nozīmīgi palielināja pašvaldību budžeta ieņēmumus. Augstāku ieņēmumu (par 100,4 milj. eiro jeb 16,2%) ietekmē pašvaldību budžetā veidojās 142,2 milj. eiro pārpalikums, kas bija par 67,7 milj. eiro augstāks kā pērn pirmajā ceturksnī. Valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā pieaugumu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumos, tāpat kā pašvaldību budžetā vērojams nozīmīgs ieņēmumu palielinājums (par 89 milj. eiro jeb 14,8%), vienlaikus speciālā budžeta izdevumi bijuši tikai par 6,4 milj. eiro jeb 1% augstāki kā pērn pirmajā ceturksnī. Tādējādi speciālajā budžetā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 48,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2018. gada attiecīgajā periodā – 34 milj. eiro deficīts.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Pirmajā ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 3,7%
Otrdien, 30. aprīlī, publicētie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu Latvijā liecina, ka tirdzniecības apjomi šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu palielinājušies par 4,3%. Tādējādi apvienojumā ar janvārī reģistrēto vājo pieaugumu un februāra spēcīgo izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3,7% augstāks nekā pirms gada.
Tāpat kā februārī, arī martā spēcīgu pieaugumu uzrādīja mazumtirdzniecība ar nepārtikas precēm – par 6,8% gada griezumā. Tajā skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par 2,8% augstāki nekā iepriekšējā gada martā. Tas nozīmē, ka, atskaitot degvielas tirdzniecību, nepārtikas preču tirdzniecības kāpums bija vēl spēcīgāks, sasniedzot 8,3%.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
Ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī mērenāka
Pēc straujā 4,8% kāpuma pērn šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme ir palēninājusies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājies vairs tikai par 2,8%, liecina otrdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 0,3%. Tas ir pirmais kritums kopš 2015. gada ceturtā ceturkšņa.
Lai gan izaugsmes tempu samazināšanās jau bija sagaidāma, ņemot vērā, ka investīciju un būvniecības nozares izaugsme nesaglabāsies tik strauja kā iepriekšējos divos gados, un situācija Latvijas ārējos tirgos vairs nav tik labvēlīga kā iepriekš, palēninājums ir pat nedaudz straujāks nekā sagaidīts. Lai gan detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu vēl nav pieejama, no pašlaik pieejamās informācijas redzams, ka IKP rādītājus pirmajā ceturksnī būtiski pazeminājis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, kur izlaides apjomi divos mēnešos bijuši par 20,5% mazāki nekā pirms gada. Nozares ražošanas apjomus ietekmējuši laika apstākļi, sausuma dēļ kopējai elektroenerģijas ražošanai pirmajā ceturksnī samazinoties par 24% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni. Tajā skaitā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās kritusies par 39%.
Pilnu ziņu skatīt Finanšu ministrijas mājaslapā
