Ir pagājušas septiņas nedēļas, kopš Krievijas armija, piedzīvojusi neveiksmi netālu no Kijivas, izveda karaspēku no galvaspilsētas un koncentrēja spēkus Donbasa iekarošanai. Kopš tā laika Ukrainas karaspēks, kas tur ieņem pozīcijas, ir bijis nepārtrauktas artilērijas apšaudē, salīdzinot to ar Pirmā pasaules kara kaujās izmantoto taktiku.
Krievija izmanto savu ieroču pārākumu, lai, lai arī lēni, virzās uz priekšu Luganskas apgabalā, it īpaši vairākas nedēļas ilgās Severodoņeckas ieņemšanas operācijas gaitā. Nemitīgā apšaude ietekmē Ukrainas karavīru morāli, un noskaņojums valsts vadībā kļūst arvien drūmāks.
Īpaši grūti tas ir teritoriālās aizsardzības vienību dalībniekiem, kuriem nav tādas kaujas pieredzes kā militārpersonām. Spiedienu izdara arī Krievijas specdienesti. Pēc Ukrainas izlūkdienesta ziņām, aizstāvji saņem īsziņas, kurās tiek apdraudēti viņi un viņu ģimenes, sakot, ka Severodoņecka kļūs par otro Mariupoli.
Daudzos sociālo mediju video, kas, iespējams, ir daļa no Krievijas propagandas, redzams, kā Ukrainas karavīri sūdzas par sliktiem apstākļiem, pārtikas trūkumu, nepieciešamību pēc atpūtas. Vienā no šiem video grupas vadītājs saka: “Morāle ir tik zema, ka tur neko nevar darīt. Visi ir pārguruši… Mums nav tehnikas, nav ar ko cīnīties, izņemot AK-47.
Pārbaudīt šo videoklipu autentiskumu ir grūti, ja ne neiespējami, saka Samuels Krenijs-Evans, Karaliskā Apvienotā aizsardzības pētījumu institūta militārais analītiķis:
”Bet jūs varat viņiem uzticēties. Līdzīgi kā ārzemniekiem, kuri devās uz fronti kā brīvprātīgie, arī Ukrainas teritoriālās aizsardzības brīvprātīgajiem ir bijis grūti piedalīties augstas intensitātes karā, īpaši, ja nav atbalsta”.
Runājot par regulāro karaspēku, par viņu kaujas garu nevajadzētu runāt, saka Kijevas Aizsardzības reformu centra direktors Oleksandrs Daņiļuks. “Viņi turas un izpilda pavēles, bet vēlas nogalināt ienaidnieku, nevis sēdēt ierakumos kā lielgabalu gaļa.” Ukrainai nav tik daudz artilērijas kā Krievijai, un tas, kas tai ir, nav pietiekami tālšaujošs, viņš piebilst: “Mēs šaujam vienreiz, viņi atbildei šauj 40 reizes. Par katru mūsu zalvi viņi atriebjas ar vismaz divdesmit”.
Līdz ar to pieaug zaudējumi. Aizsardzības ministrs Aleksejs Rezņikovs ceturtdien sacīja: “Katru dienu mums ir līdz 100 nogalināti karavīri, līdz 500 ievainoti. Kremlis turpina spiest ar savu masu. Prezidenta padomnieks Mihails Podoļaks BBC sacīja, ka katru dienu tiek nogalināti līdz 200 karavīru.
Retorika Kijevā ir ievērojami mainījusies. Aprīlī, kad Ukrainas spēkiem izdevās aizstāvēt Kijevu, Čerņigovu un Harkovu un piespiest krievus atkāpties, noskaņojums kādu laiku bija tuvu eiforijai. Apmeklējot frontes līnijas pagājušās nedēļas beigās, prezidents Volodimirs Zelenskis laikrakstam Financial Times sacīja, ka uzvara ir jāpanāk kaujas laukā, taču piebilda: “Mēs zaudējam tehnoloģiju ziņā, tāpēc neesam spējīgi uzbrukt. Mums ir vēlme uzbrukt, bet cilvēki ir mana prioritāte, mēs cietīsim smagus zaudējumus, ja nebūs ieroču.
Ofensīvai ir nepieciešams 10 reižu lielāks spēks, “mēs esam ļoti atkarīgi no ieroču piegādēm no Rietumiem,” sacīja prezidents.
Rietumu militārās amatpersonas un eksperti norāda, ka Krievijas karaspēka virzīšanās uz priekšu Luganskas apgabalā pati par sevi nav pagrieziena punkts karā. “Stratēģiski nav skaidrs, kādus adekvātus mērķus Krievija cenšas sasniegt” ar spēka pielietošanu, atzīmēja Rietumu amatpersona, piebilstot, ka nav pat skaidrs, vai tādi principā pastāv. “Pastāv stratēģiskas improvizācijas sajūta… un tās bruņotie spēki arvien vairāk saskaras ar munīcijas un militāro spēju trūkumu, kam būs stratēģiskas sekas,” viņš teica.
Paredzams, ka liela attāluma artilērijas un vairāku raķešu palaišanas iekārtu piegāde no Rietumvalstīm, galvenokārt ASV un Lielbritānijas, galu galā palīdzēs mainīt spēku līdzsvaru frontes līnijā. Jautājums ir, vai sūtījumi ieradīsies pietiekami ātri, lai novērstu Severodoņeckas vai citu reģiona pilsētu ieņemšanu; turklāt Ukrainas militārpersonām vēl ir vajadzīgs laiks, lai iemācītos rīkoties ar jaunu aprīkojumu.
No otras puses, Krievija, saka Podoļaks, visus savus spēkus meta Donbasā – izņemot kodolieročus. Tostarp, saskaņā ar ziņojumiem no frontes, dārgas un jaudīgas Iskander raķetes, ar kurām tiek apšaudītas nelielas Ukrainas pozīcijas.
Morāle Krievijas armijā ir zema, un upuru skaits pieaug. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija jau runā par 20 000 kaujā bojāgājušo krievu; tās aplēses maijā ir 15 000. Ukraina lēš, ka pašreizējie Krievijas kaujas zaudējumi ir 31 200 cilvēku
