Dažkārt ne vienmēr ir skaidrs, kad uz lauka sēt tomātus, papriku, vai sākt dilles, burkānus, sīpolus vai citus augus, tāpēc esam pieraduši ievērot dažādus kalendārus. Taču arī Mēness kalendārs vai sējas kalendārs ne vienmēr var precīzi norādīt īsto augu sēšanas un stādīšanas datumu, jo to pamatā ir pagātnes pieredze vai astroloģiskie rādītāji, nevis laika apstākļi.
Tas nozīmē, ka ne velti jau senos laikos pirms sējas liela uzmanība tika pievērsta dabas parādītajām zīmēm un, balstoties uz tām, tika izveidots fenoloģiskais kalendārs. Tātad, pārbaudīsim, ar ko fenoloģiskais kalendārs ir pārāks par citiem parastajiem sējas kalendāriem un kā to izmantot.
Fenoloģiskā sezona
Tas ir periods, kura robežas tiek noteiktas, pamatojoties uz konkrētu dabā notiekošo parādību norisi, ko sauc arī par fenoloģiskiem rādītājiem. Mēs zinām, ka augi un dzīvnieki periodiski mainās visa gada garumā, piemēram, iziet cauri fenoloģiskām fāzēm. Tāpēc gads bieži tiek iedalīts 4 fenoloģiskajos gadalaikos (pavasaris, vasara, rudens, ziema), kas tālāk tiek iedalīti trīs fenoloģiskajos periodos: agrajā, īstajā un vēlajā.
Lai arī Latvija ir maza, fenoloģiskas parādības valstī parādās dažādos laikos. To nosaka dažādas skarbuma zonas un temperatūras atšķirības starp pilsētām un laukiem. Tāpat dzīvās dabas kalendārs nemaz nesakrīt ar Mēness kalendāru, tāpēc dārznieku sagaida izaicinājumi, kādi precīzi datumi būtu jāievēro, uzsākot sēju.
Fenoloģiskais kalendārs sējai
Dzīvā daba jūtīgi reaģē uz vides apstākļu izmaiņām un daudz “pasaka” ar savu uzvedību – kāda ir augsnes temperatūra, cik tajā ir mitruma, siltuma, gaismas. Vērojot šo savvaļas dzīvību attīstību un zinot dārzeņu un kaitēkļu vajadzības, ir iespējams samērā precīzi noteikt, kad sēt un stādīt.
Pieredzējis dārznieks ievēro, ka salnas notiek pēc noteiktas kārtības un regularitātes, tās diezgan precīzi sakrīt ar dažu augu apzaļumošanu un ziedēšanu. Šie procesi palīdz sakārtot dārza darbus un sēju, tāpēc arī “dzima” fenoloģiskais sējas kalendārs.
Fenoloģiskais pavasaris: agrīnais periods
Darba gads dārzā sākas aprīlī – uz to norāda arī daba. Taču aprīlī laikapstākļi mēneša sākumā un beigās var būt neaprakstāmi atšķirīgi, tāpēc izšķir vairākus posmus un dabas pazīmes. Agrīnais periods sākas ar agro skābenes, balto ozolu un lazdu ziedēšanu (04.03-04.15), kas zied, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pārsniedz +1 °C. Pēc tam var sēt salātus, spinātus, papriku, redīsus, redīsus agrīnai lietošanai, burkānus, pētersīļus, pastinakus, sīpolus, zirņus. Tāpat neaizmirstiet stādīt rabarberu, mārrutku, estragonu stādus.
Īstais pavasara periods
Atbrīvojas, kad sāk augt ziemas rudzi vai sāk ziedēt vītoli (04.11.–04.22.). Piemērots laiks burkānu un redīsu sēšanai vasarai, pastinaku, pētersīļu, rāceņu, redīsu, rāceņu, salātu, spinātu, diļļu, sīpolu, zirņu un kāpostu dīgstiem.
Jau pirms vēlā pavasara sākuma ievas zaļo un plūmes sāk ziedēt (04.23–05.08), kas ir piemērots laiks pupiņu, salātu cigoriņu, dzelteno lociņu, sardīņu, gurķu, koriandra, oregano vasarai, pētersīļu salātu, sīpolu, spinātu, biešu, mangolda, rudens skābeņu un diļļu sējai. Augsnē jau var stādīt agros kāpostus, ziedkāpostus un kolrābjus, brokoļu dīgstus, sīpolus, ķiplokus, puravus, salātus, agros kartupeļus.
Vēls pavasaris
Tas ir periods, kad sāk ziedēt kastaņi, ķirši un ievas (06.05–05.20). Šis ir ļoti piemērots laiks, lai sētu ziemai burkānus un bietes, salātus, spinātus un dilles, un jūs varat stādīt vēlu pavasari Briseles kāpostus un seleriju . Par ļoti svarīgu periodu kļūst ceriņu ziedēšana, proti, 05.17-05.29. Šis laiks piemērots gurķu, patisonu un citu ķirbjveidīgo, pupiņu, ziedkāpostu un kolrābju sējai rudens ražai, kā arī aizsargātās vietās stāda tomātus, majorānu, melisu, fenheli.
Fenoloģiskā vasara un tās agrīnais periods
Tas sākas, kad uzzied jasmīns, dadzis un ziemas rudzi (06.05–06.22). Tad augsnē iesēj redīsus un dilles (ja grib rudens ražu) un rāceņus un skābenes nākamā gada ražai. Šis laiks jau ir drošs paprikas, tomātu, baklažānu, bazilika, gurķu un citu ķirbju stādu stādīšanai uz lauka.
Noslēgumā
Ar to šis brīnišķīgais fenoloģiskās sējas kalendārs ir noslēdzies, jo galvenā dārzeņu sēšana un stādīšana tiek veikta pavasarī un vasaras sākumā. Katram dārzniekam ir jāievēro fenoloģiskās parādības, jāveido savs dabas kalendārs un tas jāizmanto, jo tikai personīgā pieredze vislabāk atspoguļos īsto sējas laiku.
