Karloss Kuerpo aicina G20 līderus rīkoties un saka, ka vēlēšanu rezultāti liecina, ka pilsoņi vēlas bagātības pārdali
Spānijas ekonomikas ministrs mudinājis pasaules bagātākās valstis būt “drosmīgām” un divkāršot centienus, lai panāktu vienošanos par globālo minimālo nodokli pasaules 3000 miljardieriem, sakot, ka nesenās vēlēšanas ir pierādījušas, ka pilsoņi pieprasa “bagātības pārdali”.
Uzstājoties vizītes laikā Londonā pirms G20 līderu sanāksmes Riodežaneiro pirmdien, Karloss Kuerpo sacīja, ka plāns ir guvis politisku impulsu kopš vasaras, kad finanšu ministri vienojās sadarboties, lai “nodrošinātu īpaši augstu neto vērtību personas tiek reāli apliktas ar nodokļiem”.
Paredzams, ka Brazīlija, kas atbalsta ierosinājumus piesaistīt aptuveni 250 miljardus ASV dolāru gadā no pasaules miljardieriem, nodrošinot, ka viņi maksā nodokļus vismaz 2% apmērā no saviem aktīviem, nākamgad rīkos oficiālu sarunu par pasaules bagātības nodokļiem. Francija, Vācija un Dienvidāfrika ir paudušas atbalstu, sakot, ka nauda ir nepieciešama, lai palīdzētu klimata ziņā neaizsargātām valstīm un veicinātu zaļās investīcijas.
“Ir šis brīdis, kad jums ir jābūt drosmīgam un kur jums vienkārši jādara lietas, par kurām esat pārliecināts par pareizu,” sacīja Kuerpo. “Šeit ir bagātības pārdales elements, ko, ja mēs uzmanīgi ieklausāmies daudzu pēdējo gadu laikā notikušo vēlēšanu rezultātos, ir pieprasījuši mūsu pilsoņi, mūsu iedzīvotāji. Tāpēc mums ir kaut kā jāreaģē.”
Kuerpo, ekonomists, kurš vadīja Spānijas valsts kasi pirms stāšanās valdībā pagājušā gada decembrī, sociālistu premjerministrs Pedro Sančess iecēla neatkarīgu ministru, lai pārraudzītu ekonomiku, tirdzniecību un uzņēmējdarbību.
Bažas Spānijā par klimata krīzi ir sasniegušas jaunus augstumus pēc tam, kad šomēnes Valensijā notikušie pēkšņi plūdi izraisīja vairāk nekā 200 nāves gadījumus un plašus postījumus mājām un infrastruktūrai. Starp ES valstīm Spānija atrodas klimata pārmaiņu straujajā galā. Barselona, valsts otrā lielākā pilsēta, sacenšas, lai izveidotu atsāļošanas rūpnīcas, lai nodrošinātu turpmāku ūdens piegādi sausuma laikā.
Neskatoties uz mainīgo laikapstākļu radītajiem postījumiem, Spānijas ekonomika uzplaukst, un Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka tā šajā kalendārajā gadā pieaugs par 2,9%, kas ir straujāk nekā visās G7 valstīs, tostarp ASV. Pieaugums daļēji ir saistīts ar tūrismu, kas pēc pandēmijas ir atsācis ārdīties, radot savus sarežģījumus ar pārapdzīvotību un spiedienu uz ūdens apgādi un citiem resursiem.
Taču Cuerpo ir teicis, ka atjaunojamie energoresursi un citi zaļie investīciju projekti ir daļa no izaugsmes dzinēja. Spānijai ir piešķirti 160 miljardi eiro ES aizdevumos un dotācijās, lai atgūtos no Covid, un tā ir novirzījusi daļu naudas dekarbonizācijai. Trešdaļa elektroenerģijas pagājušajā gadā tika iegūta no vēja un saules. “Ieguldījumi atjaunojamos energoresursos Spānijā ir faktors, kas veicina mūsu konkurētspēju,” sacīja Kuerpo.
Vēl viens pasākums pēc Covid ir bijis stingrāks valsts īpašuma nodoklis. Sistēma ir izveidota 2011. gadā pēc finanšu sabrukuma, un tā attiecas uz tiem, kuru aktīvi pārsniedz 700 000 eiro. 2022. gadā Sančesa valdība aizvēra nepilnības, lai Madride un citas reģionālās valdības vairs nevarētu atteikties.
Lai gan Apvienotās Karalistes kanclere Reičela Rīvza tika kritizēta par to, ka pagājušajā mēnesī viņas pirmajā budžetā nav pieminēts bagātības nodoklis, ārpus Lielbritānijas šī ideja gūst atbalstu. Francijas Assemblée Nationale 25. oktobrī nobalsoja par ikgadēju 2% nodevu tiem, kuru aktīvi pārsniedz 1 miljardu eiro. Lai gan valdība pret šo pasākumu iebilda un, iespējams, neizdzīvos sarežģītajās budžeta sarunās, to atbalstīja parlamenta vairākums.
Covid laikā pieci pasaules bagātākie cilvēki dubultoja savu bagātību. Donalda Trampa veiksmīgā kampaņa, lai kļūtu par nākamo ASV prezidentu ar mandātu samazināt nodokļus un atcelt regulējumu, ir novedusi pie viņu bagātības vēl vairāk. Saskaņā ar celmlauža ekonomista Gabriela Zukmana pētījumu, miljardieri maksā vidēji 0,3% nodokli par savu bagātību, kas ir maza daļa no likmes, ko maksā strādnieki.
Zukmans ir globālās īpašuma nodokļa shēmas arhitekts, ko veicina Kuerpo un viņa sabiedrotie Brazīlijā un ārpus tās. Tā ir balstīta uz minimālo 15% nodokļa likmi, kas no šī gada uzlikta starptautiskajiem uzņēmumiem un ko tagad ir pieņēmušas vairāk nekā 50 valstis. Atbalstītāji ir teikuši, ka nav nepieciešams katrai valstij parakstīties, lai ideja sāktu darboties. Piemēram, ja miljardieri pārceltos uz nodokļu oāzēm, viņu izcelsmes valstis varētu uzlikt izceļošanas nodokļus.
Jūlijā finanšu vadītāji no katras G20 valsts vienojās “sadarboties, lai nodrošinātu, ka īpaši augstas neto vērtības indivīdi tiek efektīvi aplikti ar nodokļiem”. Kad 20 bagātāko valstu vadītāji šonedēļ tiksies Brazīlijā, viņiem tiks lūgts apstiprināt šo apņemšanos.
Kuerpo sacīja, ka centīsies iekļaut plānu darba kārtībā ANO attīstības finanšu samitā nākamvasar Seviļā un cieši sadarbosies ar Brazīliju, lai nodrošinātu, ka diskusijas tiek saskaņotas ar gatavošanos Cop30.
Valdībām, kas meklē vienlīdzīgākus nodokļus, starptautiska nolīguma politiskais aizsegs varētu būt vieglāks risinājums nekā sadursme ar saviem spēcīgākajiem pilsoņiem un labi apmaksātu lobistu armijām. “Jo lielāka koordinācija, jo vieglāk to īstenot,” sacīja Kuerpo. “Tas samazina politiskā kapitāla izmaksas.”
