Cilvēkam ir svarīga pašizpausme un unikalitāte, taču vēlme pēc tā var būt pretrunā ar citām sociālajām vajadzībām, kas saistītas ar piederības sajūtu grupai un kopienai ar to. Un vairāki pētījumi ir parādījuši, ka cilvēki, šķiet, ir kļuvuši vairāk baidījušies paust savu individualitāti. Tagad zinātnieki cenšas saprast, ar ko tas ir saistīts.
Mičiganas štata universitātes (ASV) psihologi nolēma noskaidrot, kā pēdējo 20 gadu laikā mainījusies vajadzība atšķirties no citiem.
Pētījuma dokuments, kas nesen publicēts žurnālā Collabra: Psychology, tika balstīts uz datiem no lielāka pētniecības projekta, ko sauc par Gosling-Potter Internet Personality Project (GPIPP). Tā ietvaros miljoniem interneta lietotāju visā pasaulē aizpilda dažāda veida anketas, kas atklāj individuālās personības iezīmes.
Savam pētījumam amerikāņu psihologi atlasīja vairāk nekā 1,3 miljonus GPIPP dalībnieku, kuri pabeidza testu, lai novērtētu nepieciešamību pēc unikalitātes no 2000. līdz 2020. gadam. Tajā bija iekļauti 32 apgalvojumi, kuriem piekrišana vai nepiekrišana bija jāpauž, izmantojot piecu ballu skalu.
Anketā tika pārbaudīti trīs unikalitātes nepieciešamības aspekti: bažīgums par citu cilvēku reakciju, vēlme neievērot noteikumus un vēlme publiski aizstāvēt uzskatus. Izteikumu piemēri: “Labāk vienmēr piekrist citu viedokļiem, nevis tikt uzskatītam par cilvēku, ar kuru grūti vienoties”, “Es vienmēr cenšos ievērot noteikumus”, “Man ir tendence publiski paust savu viedokli neatkarīgi no tā, ko citi saka. ”
Salīdzinot dažādu gadu testu rezultātus, pētnieki konstatēja visu trīs komponentu samazināšanos līdz 2020. gadam. Visvairāk – par 6,52 procentiem – samazinājusies vēlme publiski aizstāvēt savu pārliecību. Tajā pašā laikā cilvēkus vairāk uztrauca citu reakcija: neieinteresētības līmenis par to samazinājās par 4,52 procentiem.
Pētījuma vadošais autors, Psiholoģijas katedras asociētais profesors Viljams Čopiks atzīmēja, ka konstatētās izmaiņas ir krass samazinājums 20 gados.
Viņaprāt, cilvēki ir kļuvuši vairāk nobijušies izrādīt unikalitāti un piesaistīt sev uzmanību – iespējams, tāpēc, ka tas padara viņus neaizsargātākus un palielina sabiedrības izstumšanu, tas ir, nepatikas un atstumtības risku.
Pētnieks brīdināja par šīs tendences iespējamām negatīvajām sekām.
“Ir ļoti svarīgi, lai ir tie, kas ir gatavi iet pret straumi, teikt reizēm nepopulāras lietas, izaicināt grupu domāšanu un aicināt uz kompromisiem ar citādi domājošajiem. Kurš nemēģinātu noklusēt dažādu viedokļu esamību un bailes cilvēkam izcelties. Mēģinājumi slēpt, kas mēs patiesībā esam, un vēlme iekļauties komandā, dīvainā kārtā, var izraisīt vainas sajūtu, trauksmi un pat vairot naidīgumu sabiedrībā,” uzsvēra Čopiks.
Autori norādīja, ka turpmākajos pētījumos vajadzētu rūpīgāk aplūkot faktorus, kas ietekmē vēlmi izcelties. Starp šādiem mainīgajiem psihologi nosauca sociālo trauksmi, vēlmi piederēt grupai, attieksmi pret komunikāciju tiešsaistes un bezsaistes telpā, kā arī tās intensitāti. To izpētīšana un uzskaite ļaus precīzāk izskaidrot, kāpēc pēdējos gados ir vājinājusies vajadzība atšķirties no citiem.