ASV militārā atbalsta zaudēšanas draudi un nepieciešamība pašai nodrošināt Ukrainas drošību ir likuši Eiropas valstīm ātri sākt veidot banku vai fondu, lai finansētu liela mēroga aizsardzības izdevumus. Ir idejas, kā to izdarīt, nepalielinot pašus budžeta izdevumus – piemēram, līdzīgi kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā (ERAB).
Apvienotās Karalistes valsts kanclere Reičela Rīvza apspriedīs šādas finanšu institūcijas izveidi ar saviem kolēģiem no citām Eiropas valstīm G20 sanāksmē Keiptaunā šonedēļ, ziņo Financial Times. “Tas varētu būt fonds vai banka. Piemēram, ir Pārbruņošanās bankas koncepcija, ko arī apsveram,” laikrakstam sacīja Polijas, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, finanšu ministrs Andžejs Domanskis. Pēc viņa teiktā, sarunas ar Londonu par šo tēmu notiek jau vairākus mēnešus.
Dienu iepriekš Domanskis aģentūrai Bloomberg sacīja, ka Varšava pašlaik strādā pie “visaptverošas koncepcijas” Eiropas aizsardzības sektora finansēšanai, ko tā prezentēs tuvāko nedēļu laikā. Eiropai (arī Lielbritānijai) ir jābūt kopējai institūcijai, kas finansiāli atbalstītu “gigantiskos centienus” pārbruņoties, skaidroja ministrs. Šo jautājumu Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pārrunāja arī ar ES neietilpstošās Norvēģijas premjerministru Jonasu Gēru Stēru.
2024. gadā Polija aizsardzībai iztērēja 4,1% no IKP (vairāk nekā jebkura cita NATO valsts), bet Eiropas valstis kopumā tērēja 2%. Apvienotā Karaliste plāno palielināt šos izdevumus no 2,3% līdz 2,5%. Stājoties amatā, Donalds Tramps sacīja, ka alianses valstīm vajadzētu palielināt savu daļu līdz 5%, lai gan viņš un viņa administrācijas amatpersonas pēc tam atteicās atbildēt, vai ASV ir gatavas sasniegt šo mērķi pašas. Pēc tam Tramps ierosināja Krievijai un Ķīnai pēc militāro konfliktu beigām Ukrainā un Gazas joslā samazināt militāros izdevumus par 50%. Vladimirs Putins mutiski atbalstīja šo ideju .
Taču Eiropā netic tā cilvēka labajiem nodomiem, kurš izvērsa asiņaināko karu kontinentā kopš Otrā pasaules kara, un paziņo par gatavību pēc dažiem gadiem sākt militāru darbību pret NATO valstīm un gatavojas tam, ka viņiem būs jāaizstāv sevi, bez ASV palīdzības. Turklāt, ja tiks panākta miera vienošanās par Ukrainu, Eiropas karaspēkam, visticamāk, būs jāgarantē arī tās drošība.
“Amerikas administrācijai maz rūp Eiropas liktenis,” sacīja Frīdrihs Mercs, kura vadītā partija uzvarēja svētdien notikušajās vēlēšanās Vācijā. Topošais kanclers izvirzīja ideju izveidot jaunu Eiropas aizsardzības savienību, kas aizstātu NATO, lai “panāktu neatkarību no ASV”. Mercs sācis sarunas ar sociāldemokrātiem, kas vada pašreizējo valdību un būtu Merza visticamākais partneris jaunā koalīcijā, lai ātri apstiprinātu īpašus militāros izdevumus 200 miljardu eiro vērtībā, vēsta Bloomberg , atsaucoties uz diskusijas dalībniekiem.
Starp priekšlikumiem par visas Eiropas finanšu institūciju ir tāds, ko izvirzījis ģenerālis Niks Kārters, bijušais Lielbritānijas bruņoto spēku komandieris, lai izveidotu “pārbruņošanās banku”. Tā varētu darboties līdzīgi ERAB, kas pēc komunisma sabrukuma atbalstīja projektus Centrāleiropā un Austrumeiropā, un novirzīt Eiropas ietaupījumus militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Lielbritānijas “HM Valsts kase ir ieinteresēta šajā jautājumā. Šāda banka varētu piesaistīt “ievērojamus resursus aizsardzībai, būtiski neietekmējot budžeta ierobežojumus,” saka Endijs Kings, bijušais britu ierēdnis, kas šobrīd strādā konsultāciju uzņēmumā Flint Global.
ES noteikumi ierobežo dalībvalstu budžeta deficītu līdz 3% no IKP. Taču limitu var īslaicīgi pārkāpt, piemēram, ārkārtas situācijās; Īpaši COVID pandēmija tika atzīta par tādu, kad Eiropas valstis strauji palielināja valdības izdevumus, lai atbalstītu patērētājus un uzņēmumus. Fon der Leiena sacīja, ka apspriedīs ar valstīm iespēju noteikt līdzīgu atbrīvojumu no aizsardzības izdevumu budžeta griestiem.
