Neirologs Hovards Takers uzskata, ka “pensionēšanās ir ilgmūžības ienaidnieks”. Viņš uzskata, ka neatlaidība un tieksme pēc zināšanām ir īpašības, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam jebkurā vecumā.
Amerikāņu ārsts Hovards Takers visu mūžu strādājis medicīnā. Vidējais paredzamais dzīves ilgums vīriešiem Amerikas Savienotajās Valstīs ir 73 gadi, bet Takers par ārstu strādā 77 gadus. Jūlijā viņam apritēs 102 gadi. Ārsts turpina strādāt produktīvi un ar prieku, vēsta CNN .
Takers ir neirologs, kurš sāka praktizēt medicīnu 1947. gadā. Tagad viņš māca medicīnas studentus Ohaio štatā. Ginesa rekordu grāmata viņu atzina par “vecāko praktizējošu ārstu”. Pēc žurnālistu domām, Takers ir arī spilgts piemērs pieaugošai parādībai: daudzi cilvēki izvairās no pensionēšanās un turpina strādāt.
Hovarda stāsts sākas Klīvlendā, ASV. Viņš dzimis tālajā 1922. Jaunais Takers nolēma, ka vēlas saistīt dzīvi ar medicīnu kā profesiju, un iestājās Ohaio štata universitātē. Pēc absolvēšanas viņš iestājās ASV flotē Otrā pasaules kara laikā un vēlāk bija Atlantijas flotes neiroloģijas nodaļas vadītājs Korejas kara laikā 1950. gados. Pēc tam viņš kļuva par skolotāju Ņujorkas Neiroloģijas institūtā. Viņš ir tik ļoti uzticīgs profesijai, ka turpināja strādāt 2020. gada COVID-19 uzliesmojuma sliktākajos periodos, lai gan sava vecuma dēļ bija “apdraudēts”.
Takers saka, ka ilgmūžības atslēga ir neatlaidība un apņemšanās mācīties. “Es katrai dienai izmantoju tādu pašu pieeju, ko izmantoju, kad sāku darbu 1947. gadā. Es katru dienu turpinu daudz mācīties no saviem kolēģiem un pat studentiem, kurus mācu,” sacīja ārsts.
Viņš teica, ka pētījumi ir parādījuši, ka smadzeņu stimulēšana var novērst daudzus ar vecumu saistītus kognitīvos traucējumus.
“Es stimulēju savas smadzenes ar darbu, lai gan tiem, kas ir pensijā vai plāno doties pensijā, garīgi stimulējošs hobijs var būt piemērota alternatīva. Ir svarīgi izzināt sevi un izprast savas robežas un iespējas, taču esmu stingri pārliecināts, ka aiziet pensijā ir ilgmūžības ienaidnieks, ”dalījās Hovards.
Ārsts dalījās, ka viņš sāka praktizēt ilgi pirms CT un MRI. Viņš ir pieredzējis daudzus tehnoloģiskus sasniegumus savā jomā. Gadu gaitā viņam bieži nācies pielāgoties mainīgajām tehnoloģijām, kas vecāka gadagājuma cilvēkam ne vienmēr ir viegli. Daudzi viņa pazīstamie ārsti vienkārši aizgāja pensijā, jo nevēlējās iemācīties lietot datoru. Gadu gaitā viņam nācies ieviest korekcijas savā ikdienas rutīnā, taču viņš ir dzīvespriecīgs un cenšas turpināt darbu.
“Tāda sajūta, ka tikai vakar es gāju slimnīcas pacientu apgaitā pulksten 5:00 no rīta. Tagad, kad man ir 102, es tajā laikā vēl guļu, bet es pamostos pulksten 8:30 un esmu gatavs uzņemties nākamo dienu pienākumus. “teica neirologs.
