Eiropas Savienība negrasās pārskaitīt Krievijai ieņēmumus no iesaldētajiem aktīviem arī pēc attiecīgo sankciju atcelšanas. Tas teikts ES Padomes paplašinātajā lēmumā par bloķēto Krievijas aktīvu izmantošanu, kas otrdien, 21.maijā, publicēts ES oficiālajā vietnē.
“Krievijas Centrālajai bankai saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem nevajadzētu saņemt negaidītus un ārkārtējus ienākumus pat pēc darbības aizlieguma atcelšanas,” teikts dokumentā.
ES Padome lēma, ka ienākumi no Krievijas aktīviem “nepieder suverēnam”, tāpēc attiecīgie aizsardzības noteikumi uz tiem neattiecas. Rezolūcija attiecas uz “negaidītiem” un “ārkārtējiem” ienākumiem, kas uzkrājas ierobežojošo pasākumu laikā.
Tāpat no ES Padomes lēmuma izriet, ka Eiropas depozitārijiem, kas glabā iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un rezerves 1 miljona eiro apmērā vai vairāk, būs jāpārskaita 99,7% no tīrās peļņas, kas saņemta no to pārvaldīšanas. ieguldījums, lai palīdzētu Ukrainai. Šo noteikumu spēkā stāšanās datums ir 2024. gada 15. februāris. Pārējo depozitāriji varēs paturēt, lai “nodrošinātu sava darba efektivitāti”.
Turklāt depozitārijiem tika atļauts paturēt aptuveni 10% no peļņas, kas saņemta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, “lai izpildītu noteiktās kapitāla un riska pārvaldības prasības saistībā ar karu Ukrainā”.
ES valstis vienojās par plānu izmantot peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem 21.maijā. Attiecīgais ES Padomes lēmums stāsies spēkā ceturtdien, 23.maijā. Saskaņā ar dokumentu divas reizes gadā depozitāriji nosūtīs 90% līdzekļu Eiropas Miera fondam, kas finansēs militāro palīdzību Ukrainai un Ukrainas aizsardzības nozares attīstību. Vēl 10% tiks novirzīti nemilitārā atbalsta programmu īstenošanai Ukrainai, ko finansē no ES budžeta.
Eiropas Komisija paziņoja, ka pirmie ienākumi no Krievijas Centrālās bankas aktīviem tiks pārskaitīti uz Kijivu jūlijā. Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis ziņoja, ka 2024. gadā šī summa varētu sasniegt pat 3 miljardus eiro. Līdzekļu sadalījums tiks pārskatīts katru gadu, pirmo reizi tam jānotiek ne vēlāk kā 2025. gada 1. janvārī.
Saskaņā ar starptautiskā depozitārija Euroclear ziņojumu 2024. gada pirmajā ceturksnī no sankciju dēļ iesaldēto Krievijas aktīvu ieguldīšanas saņemti aptuveni 1,57 miljardi eiro procentu ienākumi, sākot no 15. februāra – 2023. gadā tie ienesa 557 miljonus eiro 3,9 miljardu eiro tīru peļņu. Lielākā daļa iesaldēto Krievijas aktīvu atrodas Beļģijas depozitārijā Euroclear.
Kremlis nosauca ES Padomes lēmumu par “ekspropriāciju”, kas pārkāpj “visus starptautiskās finanšu sistēmas noteikumus un normas”.
