Katrai piektajai jaunajai automašīnai, kas šogad pārdota ES, izplūdes gāzu emisija būs nulle. Kā mēs līdz tam nokļuvām?
Saskaņā ar kampaņu grupas Transports un vide (T&E) jauno analīzi, pieaugot elektrisko automobiļu skaitam, Eiropa šogad ietaupīs 20 miljonus tonnu CO2.
Tas ir līdzvērtīgs emisijām, ko rada astoņas ogļu spēkstacijas, un ir viena pozitīva tendence bēdīgi grūti dekarbonizētajā nozarē.
Transports ir vienīgā nozare, kas joprojām rada vairāk emisiju nekā 1990. gadā, atpaliekot no rūpniecības, elektroenerģijas ražošanas un ēkām, jo rada aptuveni trešdaļu ES piesārņojuma. Taču T&E jaunākais ziņojums par Eiropas transporta stāvokli atklāj, ka emisijas beidzot samazinās.
“ES zaļā politika sāk darboties. Pateicoties pārejai uz EV, mēs sākam redzēt transporta emisiju strukturālu samazināšanos,” saka Viljams Tods, T&E izpilddirektors.
Eiropas transporta nozare 2024. gadā radīja 1,05 miljardus tonnu CO2 – mazāk nekā 1,1 miljards tonnu 2019. gadā. Tas ir par 5 procentiem mazāk. Tajā lielā mērā ir vainojama elektrisko transportlīdzekļu izplatība, kas pēdējos gados ir strauji pieaugusi, aizstājot ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmas alternatīvas.
“Tagad nav īstais laiks atcelt zaļos pasākumus,” piebilst Todts. “Lai nodrošinātu kontinenta labklājību un drošību, tagad ir pienācis laiks panākumus dubultot.”
Laba zaļā politika ir arī EV
Automašīnas ir lielākie transporta piesārņotāji, kuru kopējā emisija ir 450 megatonnas CO₂ ekvivalenta gadā un veido 13 procentus no ES kopējām emisijām.
Akumulatoru elektriskie transportlīdzekļi (BEV) jau ir trīs reizes tīrāki nekā benzīna automašīnas, un tas tikai uzlabosies, jo elektrība, kas tos darbina, kļūs zaļāka, skaidro T&E.
Kampaņas grupa prognozē, ka šogad uz ceļiem būs 8,8 miljoni BEV, kas nozīmē, ka katrai piektajai ES pārdotajai jaunajai automašīnai izplūdes caurulē nebūs izmešu.
Ziņojumā šis progress lielā mērā ir saistīts ar ES CO2 standartiem automašīnām, kas ir nodrošinājuši automašīnu ražotājiem paredzamību pirms 2025. gada mērķa sasniegšanas. Ražotāji ir veikuši ieguldījumus, lai pagrieztu ražošanas līnijas uz EV, kamēr akumulatori kļūst arvien lētāki, kas nozīmē, ka 2025. gadā būs pieejami lētāki un masu tirgus modeļi.
Vai ES ir pietiekami daudz uzlādes punktu visiem tās EV?
Daudzi joprojām uzskata, ka uzlādes punktu trūkums ir šķērslis elektromobiļa iegādei, taču T&E analīze liecina, ka infrastruktūra faktiski ir gājusi kopsolī ar BEV izplatību.
Saskaņā ar ES Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu (AFIR) katrai valstij ir noteikti ikgadējie mērķi, kuru pamatā ir kopējās uzlādes jaudas attiecība un elektrisko automašīnu skaits uz ceļa. Bloka 2025. gada mērķis tika pārsniegts 2022. gadā, un tagad ir vairāk nekā 1100 uzlādes punktu .
Uz automaģistrālēm 11 valstis ir sasniegušas ES mērķi nodrošināt uzlādes punktus ik pēc 60 km. AFIR arī veicina EV uzlādes infrastruktūras uzstādīšanu pilsētās, un Oslo, Amsterdama, Kopenhāgena, Brisele un Ļubļana ir vadošās šajā jomā.
Transportlīdzekļu ražošanas emisijas ir “nākamā robeža”
Tomēr elektriskie automobiļi nav sudraba lode Eiropā izplatītajai transporta problēmai .
Pirmkārt, to ražošanas posms joprojām ir ļoti piesārņojošs. Tā kā gadā tiek pārdoti aptuveni 10 miljoni jaunu transportlīdzekļu, elektrisko transportlīdzekļu ražošana (izņemot akumulatoru) rada aptuveni 50 Mt CO2 emisijas.
Baterijas, alumīnijs un tērauds ir trīs emisiju karstie punkti, uz kuriem jāvēršas saskaņā ar T&E, kas mudina vairāk izmantot zaļo un pārstrādātu tēraudu.
Aviācijas radītās emisijas grauj centienus dekarbonizēt transportu
Neskatoties uz progresu uz ES ceļiem, pieaugošais piesārņojums mūsu debesīs grauj centienus samazināt transporta emisijas, brīdina pētnieki.
Eiropas aviokompānijas pagājušajā gadā emitēja 143 Mt CO2, kas ir par gandrīz 10% vairāk nekā 2023. gadā.
Ziņojumā konstatēts, ka Eiropas kuģniecības radītās emisijas joprojām ir ļoti augstas – 195 Mt CO2e, jo abas nozares ir ļoti atkarīgas no fosilā kurināmā.
Taču, tā kā kuģniecība tagad ir iekļauta ES oglekļa tirgū (ETS), saskaņā ar T&E aplēsēm abas nozares kopā 2024. gadā būs palielinājušas ieņēmumus 5 miljardu eiro apmērā.
Tajā teikts, ka šos līdzekļus var izmantot, lai pārvarētu cenu atšķirību starp zaļajām e-degvielām un tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem, kas ir ļoti svarīga attīstība gan no klimata pārmaiņu, gan energoapgādes drošības viedokļa.
“Eiropa pamazām atbrīvojas no savas atkarības no naftas, bet mēs joprojām tērējam simtiem miljardu importam no aizjūras lielvalstīm,” saka Todts.
Fosilā kurināmā imports joprojām ir galvenais transporta enerģijas avots, un 2023. gadā 96% no Eiropas jēlnaftas un 90% dabasgāzes tiek iegūti no ārvalstīm. Bieži vien no autokrātiskiem režīmiem un par milzīgiem izdevumiem.
