Ja gāzes deficīta gadījumā valsts primāri nodrošinās gāzi dzīvojamām ēkām, tad elektrības deficīta gadījumā situācija ir pretēja, un pirmām kārtām tiks atslēgti mājsaimniecības patērētāji. Neskatoties uz to, dzīvojamie rajoni bez elektrības nepaliktu ilgu laiku: elektrības padeves pārtraukumi ritētu, t.i. notiktu rotācijā uz pāris stundām. Par plānoto Igaunijas stratēģiju enerģētiskās krīzes apstākļos šodien izlasāms igauņu portālā ERR.
“Iemesls ir tas, ka attiecībā uz dabasgāzi un apkuri ir spēkā ļoti specifiska Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka, ka mājsaimniecības patērētāji tiek atslēgti pēdējie. Un zināmā mērā tas ir loģiski, jo apkure ir ļoti svarīga cilvēkiem, izdzīvošanai un funkcionēšanu,” sacīja Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Krīzes vadības nodaļas vadītājs Prīts Sārs.
Viņš skaidroja, ka prasībās par elektroapgādi kā vitāli svarīgu pakalpojumu priekšroka dota objektiem, no kuriem tieši atkarīga cilvēku dzīvība un veselība, t.i. slimnīcās, pansionātos un neatliekamās palīdzības centros, jo jābūt pieejamam tālruņa numuram 112, pa kuru tiek zvanīts arī policijai, glābējiem un ātrās palīdzības mediķiem, kad nepieciešama palīdzība cilvēkiem.
“Bet, lai nodrošinātu cilvēkus ar apkuri, lai katli un sūkņu stacijas darbotos, ūdens kustētos un funkcionētu centrālās apkures sistēmas mezgli, dažādu svarīgu pakalpojumu sniedzēju, tostarp centralizētās siltumapgādes un ūdensapgādes, kritisko infrastruktūru klasificējām kategorijās,” piebilda krīzes nodaļas vadītāja. “Tajā ietilpst arī, piemēram, sakaru uzņēmumi, kritiskā telekomunikāciju infrastruktūra, kā arī dažādas degvielas uzpildes stacijas, lai nodrošinātu dažādu šķidro degvielu pieejamību,” turpināja Sārs. “Tā ir kā papildu aizsargsiena, bet, protams, visiem šiem kritiskajiem uzņēmumiem ir jāizveido arī otra aizsargsiena, kas ir autonoms barošanas avots,” viņš teica.
“Un tad ir citi patērētāji trešajā, ceturtajā un piektajā kategorijā. Un tiešām, piektajā – dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu mājas,” piebilda Sārs.
Dažādiem rūpniecības uzņēmumiem, kā arī pārpildītām vietām, piemēram, tirdzniecības centriem, teātriem, sporta hallēm, ir augstāka prioritāte nekā dzīvojamām ēkām. Sārs uzsvēra, ka prioritāšu saraksts tiek regulāri atjaunināts un papildināts.
Pēc viņa teiktā, tīkla uzņēmums Elektrilevi ar klientiem sazinās regulāri un informē, pie kuras prioritārās grupas tie pieder.
Tomēr prioritāro uzņēmumu un iestāžu saraksts joprojām nav publisks dokuments, jo tajā ir pārāk daudz Igaunijai naidīgiem spēkiem kritiskas informācijas. “Šāds vispārīgs apraksts ir publiska informācija, taču precīzu uzņēmumu sarakstu nevar izplatīt, jo tā ir pārāk sensitīva informācija. Īpaši jau Elektrilevi informācijas sistēmā, kur objektu sarakstā ir redzami arī dati par to elektroinfrastruktūru, un tas būtu pārāk sensitīvs. Bet kopumā mums ir piecas kategorijas, un tas, kas vispār pieder pie šīm kategorijām, ir publiska informācija,” skaidroja Sārs.
Izslēgšanas notiktu secīgi
Sārs skaidroja, ka dzīvojamo māju atslēgšana no elektrotīkla, kā likums, notiktu pārmaiņus, uz pāris stundām, lai neviens dzīvojamais rajons ilgstoši nepaliktu bez elektrības.
“Ja jaudas deficīts nav tik liels, vairāki desmiti megavatu, tad Elering informē Elektrilevi, ka šajā laika periodā kādā reģionā bija elektroenerģijas deficīts, un tad Elektrilevi skatīsies savā infrastruktūras kartē un atslēgs tos patērētājus, kuriem ir mazākā ietekme uz dažādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Pirmkārt, tas notiktu rotācijā, kad uz divām stundām tiek atslēgta elektrība un pēc divām stundām atkal ieslēdzas. Lai ilgstoši nenotiktu pilnīga izslēgšana, bet būs īslaicīgas slēgšanas, ”- viņš teica.
Sārs kā piemēru minēja Tallinu, kur ievērojama elektroenerģijas patēriņa daļa ir koncentrēta dzīvojamos rajonos, bet lielu rūpniecības uzņēmumu praktiski nav. “Ja mēs, piemēram, rotējam starp Lasnamē-Õismē-Mustamē, tad lielu uzņēmumu nav, bet tajā pašā laikā ar šādu rotāciju [pieejamās] jaudas un patēriņu var ātri sabalansēt. Bet viss ir ļoti atkarīgs no situācija, sezonas, jaudas trūkuma,” viņš teica.
To pašu sacīja arī Elektrilevi aktīvu pārvaldības vadītājs Rasmuss Armass: “Ja būs zināms elektroenerģijas deficīts, sistēmas operators paziņos par trūkstošo jaudu un laiku, un šajā periodā organizēsim patēriņa atslēgšanu savās mājās. Ja iespējams, mēs to darīsim pēc rotācijas principa, tas ir, ik pēc pāris stundām pārmaiņus atvienosim klientus.”
Pēc Sāra teiktā, Igaunijā šāda rotācija iepriekš nav veikta, taču tā tika izstrādāta uz simulācijām un tam ir krīzes plāni. “Tas ir bāzes scenārijs, kas varētu notikt, ja mums būtu nopietni [elektroenerģijas] piegādes traucējumi,” viņš teica.
“Ja elektroenerģijas trūkums ir zināms iepriekš, tad varam sastādīt atbilstošus rotācijas grafikus, kā arī tieši informēt par to patērētājus,” sacīja Armass.
Ārkārtas gadījumā notiek automātiska izslēgšanās
Sārs skaidroja, ka gadījumā, ja tīklā negaidīti radīsies jaudas trūkums, tad zemākas kategorijas patērētāji tiks atslēgti automātiski. “Taču tā būtu ļoti ekstrēma situācija, ko mēs šobrīd uzskatām par neticamu, jo mums ir tik daudz jaudas dažādās fāzēs. Un tas noteikti neapdraud augstākās kategorijas elektroapgādes prioritātes,” sacīja Sārs.
Pēc viņa teiktā, sistēmas operatora Elering pienākums ir nodrošināt energosistēmas darbību kopumā, un, ja tā ir apdraudēta, tad atslēgšana notiks ļoti ātri un balstoties uz tehniskajiem parametriem.
“Tā kā matemātiski saražotā jauda un patēriņš ir jāsabalansē, tiks atslēgti tie patērētāji , kā dēļ to var panākt visātrāk,” sacīja Sārs. Šādā situācijā var nebūt laika lūgt atļauju šādiem lēmumiem.
Elektrilevi pārstāvis Armas skaidroja, ka elektrības padeve tiek pārtraukta pa vidējā sprieguma līnijām. “Pieslēgums nav ar ielām, t.i., ne ar teritoriju, un pēc izmēra mēs runājam par daļu no kaut kādas teritorijas, kas ir lielāka par kvartālu. Kopumā ir 256 tādas vidējā sprieguma līnijas, ka mēs varam izslēgt, un tas sedz vairāk nekā 50% no Igaunijas kopējā patēriņa,” sacīja Armass.
Sārs īpaši uzsvēra, ka ārkārtējas krīzes, karastāvokļa, kiberuzbrukuma vai ļoti spēcīgas vētras gadījumā arī augstākas kategorijas objektiem, piemēram, slimnīcām, telekomunikāciju uzņēmumiem un citiem, jābūt gataviem aizsargāt savu infrastruktūru ar autonomu elektroapgādi.
Divu stundu izslēgšana būtu optimāla
Sārs arī sacīja, ka, izstrādājot krīzes plānus, tika ņemti vērā divu stundu pārtraukumi, jo tas neradīs nopietnas sekas infrastruktūrai pat aukstajā sezonā.
“Tas vēl neaizsaldēs ūdensvadus. Taču, ja pārtraukuma periods tiks pagarināts, cilvēku dzīve kļūs neērtāka, un var tikt bojāta arī infrastruktūra – aizsalšana, bojājumi un tamlīdzīgi,” viņš sacīja.
Ēku ūdens un siltuma piegāde tiks pārtraukta
Ārmass skaidroja, ka, tā kā daudzstāvu namos parasti pie ēkas elektrotīkla tiek pieslēgti ūdens un centrālapkures mezgli, tie atslēdzas arī tad, ja ir elektrības padeves pārtraukums.
To pašu paziņoja arī Tallinas centrālapkures uzņēmuma Utilitas pārstāvis. “Ja daudzdzīvokļu mājām tiek atslēgta elektrība, tad nevar strādāt arī cirkulācijas sūkņi un automatizācija, kas kontrolē ēku sistēmas,” sacīja “Utilitas” pārstāve Olga Petrova.
Šādā situācijā karstais ūdens no Utilitas ieplūdīs ēkās, bet, ja elektrības padeves pārtraukuma dēļ ēkā apstāsies iekšējās sistēmas, dzeramo ūdeni dzīvokļos un karsto ūdeni apkures caurulēs nevarēs iesūknēt. Petrova piebilda, ka, lai novērstu šādu situāciju, daudzdzīvokļu ēkām būs nepieciešama rezerves elektroapgādes sistēma.
Sārs arī atzīmēja, ka ar dzīvokļu biedrībām tika apspriesta rezerves ģeneratoru uzstādīšana.
“Taču, ja elektrība pazūd uz divām stundām un pārtraukums ilgst vairākas dienas, tad cilvēki parasti to pārdzīvos un daudzdzīvokļu mājā nebūs jādarbina ģenerators,” viņš teica.
“Elektrilevi” aktīvu pārvaldīšanas vadītājs Rasmuss Armass sacīja, ka arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc, ja iespējams, atslēgumi tiks veikti rotācijas kārtībā.
