Februāra ļoti augstajai elektroenerģijas cenai ir vairāki iemesli: bezvēja laiks, frekvenču rezerves tirgus atvēršana un īslaicīga pārvades jaudas samazināšana. Enerģijas kabelis Estlink 2 vien enerģijas patērētājiem Igaunijā februārī izmaksās 50 miljonus eiro, sacīja Alexela elektroenerģijas tirdzniecības nodaļas vadītājs Kalvi Nõu.
Elektrības cenas Igaunijā, kā arī Latvijā un Lietuvā šonedēļ pakāpušās virs normas, no piektdienas sasniedzot vidēji 184 eiro par megavatstundu nedēļā jeb 18,4 centus par kilovatstundu. Tas ir gandrīz par 50% vairāk nekā pagājušajā nedēļā un tieši divas reizes pārsniedz vidējo cenu janvārī. Un pērn vidējā cena februārī Igaunijā bija 75,5 eiro par megavatstundu.
Tik lielam cenu pieaugumam ir vairāki iemesli: Baltijas valstu elektrotīkla pieslēgšana kontinentālās Eiropas tīklam ir izraisījusi īslaicīgu elektropieslēgumu jaudas samazinājumu un frekvenču rezerves tirgus atvēršanu. Turklāt ietekmi atstāj pieaugošās oglekļa emisiju kvotu cenas, vēja un saules enerģijas trūkums un augošās gāzes cenas.
Nõu sacīja Igaunijas medijam ERR, ka Estlink 2 tukšgaitai būs ļoti būtiska ietekme uz elektroenerģijas cenu, jo tā rezultātā Igaunijā nonāks mazāk lētās elektrības. Piemēram, Somijā biržas elektroenerģijas vidējā cena šonedēļ ir 84,6 eiro par megavatstundu, savukārt iepriekšējās nedēļās tā bija par vairākiem desmitiem procentu zemāka.
“Februārī vien Igaunijas patērētāji par elektroenerģiju Estlink 2 bojājuma dēļ maksās par aptuveni 50 miljoniem eiro vairāk. Šī ietekme būs nozīmīga arī turpmākajos mēnešos, īpaši martā,” viņš teica.
Pērn kļūmes dēļ Estlink strāvas kabelis nedarbojās vairāk nekā septiņus mēnešus. Toreiz Eesti Energia aprēķināja, ka tas Igaunijā otrajā ceturksnī izraisījis elektroenerģijas cenu pieaugumu vidēji par 24 eiro par megavatstundu, bet jūlijā – par 42 eiro.
Igaunijas-Somijas elektropārvades līnija Estlink 2, kuras jauda ir 650 megavati, Ziemassvētku brīvdienās tika bojāta ar enkura palīdzību. Tā kā pārrāvuma vieta atrodas Somijas ūdeņos, remontdarbus veiks Somijas sistēmas operators Fingrid.
Pirms dažām nedēļām Fingrid pārstāvis ERR pastāstīja, ka kabeļa remonta sagatavošanas darbi notiks jūrā februārī, kad tiks izgriezts bojātais kabeļa posms un izolēti kabeļa gali.
Elering šonedēļ arī paziņoja, ka tuvāko nedēļu laikā notiks gatavošanās remontdarbiem, piebilstot, ka remontdarbi tiks veikti sadarbībā ar kabeļu ražotāju un paredzēts, ka tas ilgs no četrām līdz sešām nedēļām. Taču vēl nav skaidrs, kad pēc sagatavošanas darbiem sāksies pati renovācija.
Saskaņā ar tirgus ziņojumiem Estlink atsāks darbību 1. augustā, kas nozīmē, ka termiņš vēl nav mainīts.
Arī Igaunijas klimata ministrs Joko Alenders ceturtdien sacīja, ka Estlink 2 remontdarbi noteikti ietekmēs elektroenerģijas cenu. Viņasprāt, nepieciešams ātri atrast nepieciešamo remontkuģi, taču, tā kā pasaulē tādu ir maz un lielākā daļa ir rezervēti, tas var nenotikt tik ātri, kā gribētos.
Tikmēr Estlink 1 ar aptuveni 350 megavatu jaudu darbojas un ceturtdien pilnā sparā ritēja elektroenerģijas tirdzniecība no Somijas uz Igauniju.
Arī frekvenču rezerves tirgum ir spēcīga ietekme uz cenām
Pēdējās nedēļas Igaunijā ir bijušas bezvēja, kas nozīmē, ka lētāka vēja enerģija praktiski nav pieejama.
Piemēram, elektroenerģijas patēriņš Igaunijā ceturtdienas rītā kulminācijā bija nedaudz virs 1300 megavatiem, kamēr saražotā produkcija tajā pašā laikā bija tikai 1065 megavati. Ceturtdienas rītā vēja parku jauda bija minimāla, robežās no nulles līdz 40 megavatiem, savukārt vakarā tika prognozēts, ka jauda labākajā gadījumā palielināsies līdz vairāk nekā 150 megavatiem.
Vēja enerģijas ražošana Igaunijā gandrīz visu februāri svārstījās no nulles līdz 200 megavatiem.
Nõu norādīja, ka stiprāks vējš un saule martā ir labākā cerība, ka elektroenerģijas cenas Igaunijā varētu kristies. “Tas varētu samazināt dienas cenas par 50%,” viņš teica.
Eesti Energia elektroenerģijas tirdzniecības nodaļas vadītājs Armēns Kasparovs uzskata, ka galvenais cenu pieauguma faktors ir mierīgs un vēss laiks.
“Lielākais faktors, kas tuvākajos mēnešos samazinās elektroenerģijas cenas, noteikti būs laikapstākļi. Vējainos laikapstākļos mēs noteikti redzēsim diezgan zemas elektroenerģijas cenas, jo vēja enerģijas ražošana Baltijā ir labi izveidota,” viņš teica.
Cenu ietekmē arī frekvenču rezerves tirgus, kur sistēmas operatori elektroenerģijas sistēmas frekvences uzturēšanai iegādājas nākamās dienas ražošanas jaudu, kas nozīmē, ka piedāvājums elektroenerģijas tirgū ir attiecīgi zemāks. Pagājušās nedēļas otrdienā tika atklāts frekvenču rezerves tirgus Baltijas valstīs.
“Šobrīd ietekme ir diezgan liela. Kabeļu ierobežojumi ir viena lieta, taču fakts, ka iepriekšējā dienā tirgū piedāvātā jauda ir samazināta, būtiski ietekmē tirgu. Vājš vējš un zemā temperatūra to pastiprina,” sacīja Nõu.
Pēc Kasparova teiktā, frekvenču rezerves kanāla palaišana ietekmēs cenas nākamās dienas tirgū divējādi: “Piemēram, sestdien cena nokritās līdz 62,7 eiro par megavatstundu, jo vairākas elektrostacijas reģionā nodrošināja frekvenču rezervi un tādējādi ar noteiktu slodzi piedalījās nākamās dienas tirgū.”
Kasparovs piebilda, ka ir grūti pateikt, kā frekvenču rezerves ietekmēs elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā. “Acīmredzot tuvākās nedēļas ieviesīs skaidrību šajā jautājumā,” viņš teica.
Jaudas ierobežojumi ir veicinājuši enerģijas cenu pieaugumu
Kabeļu ierobežojumi, t.i., jaudas ierobežojumi starp valstīm, primāri skar divus virzienus: 500 MW Lietuvas-Polijas savienojums šobrīd darbojas ar maiņstrāvu, t.i., tirdzniecībai slēgts, bet 150 MW no tā tirgū atgriezīsies 24.februāra rītā. Lietuvas un Zviedrijas savienojums tika ierobežots līdz 100 megavatiem, pilnu jaudu 700 megavatu apmērā atjaunojot 17. februāra rītā.
Abiem savienojumiem ir ierobežota jauda, lai nodrošinātu stabilu frekvenci Baltijas energosistēmā.
Kasparovs atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ šeit no Ziemeļvalstīm nāk mazāk pieejamā elektrība, tāpēc elektrības cena ir augstāka.
Kopš janvāra pieaug oglekļa emisijas kvotu izmaksas, kas arī spēlē savu lomu elektroenerģijas cenu kāpumā. Kvotas jāiegādājas, piemēram, no Eesti Energia degslānekļa elektrostacijām, kuras arvien vairāk ienāk tirgū un, cenām augot, ražo vairāk elektroenerģijas.
Nõu norādīja, ka no visiem faktoriem kvotām ir vismazākā ietekme.
Kasparovs piebilda, ka elektroenerģijas cenu ietekmē arī dabasgāzes sadārdzināšanās.
