Gandrīz divus gadus pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai visā Eiropā izplatās bailes no kara. Politologs un Ķelnes Universitātes profesors Tomass Jēgers kā galveno draudu iemeslu saskata Krievijas draudus “paplašināt karu pret Ukrainu”. Ar turpinājumu pret Baltijas valstīm (Lietuvu, Latviju, Igauniju), kuras to krievvalodīgo iedzīvotāju dēļ apdraud Kremlis. Par to raksta Bild
Viņš skaidroja, kāpēc arvien vairāk Eiropas politiķu atklāti runā par militāra konflikta iespējamību ar Krieviju tuvākajā nākotnē. Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs mudināja savus pilsoņus gatavoties karam pret Krieviju. Norvēģijas armijas priekšnieks vēlas apbruņoties, lai pēc dažiem gadiem būtu gatavs karam. Augstākā līmeņa britu ģenerālis aicina savu tautu garīgi sagatavoties militāram konfliktam pret Kremļa diktatoru Vladimiru Putinu…
“Krievijas sabiedrība katru dienu ar televīzijas starpniecību tiek gatavota karam pret Eiropas valstīm,” viņš sacīja. “Tas vēl nav sasniedzis visus Eiropā, tāpēc šī tēma ir jāceļ publiski. <…> Šo gaidāmā kara pazīmju mērķis ir mudināt lēmumu pieņēmējus beidzot rīkoties. Jo ES valstu bruņoto spēku vājums ir aicinājums Krievijai nodarboties ar politiski militāro šantāžu. <…> Tikai labi bruņotas armijas var kļūt par atturēšanas līdzekli potenciālajiem agresoriem. Un Krievija nav potenciāls agresors, bet gan reāls. <…> Divus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kanclers saka, ka mums jāsāk munīcijas ražošana. To varēja un vajadzēja izlemt pirms diviem gadiem.”
Viņam piekrīt militārais eksperts Karlo Masala, Minhenes Bundesvēra universitātes profesors.
“Daudzi lēmumu pieņēmēji apzinās briesmas, kas varētu rasties, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu,” viņš sacīja. “Runa ir par konkrētiem kara draudiem, jo saprotam, ka gadījumā, ja Ukraina netiks apgādāta ar munīciju, var izveidoties situācija, kurā tā cietīs smagus, tostarp teritoriālus, zaudējumus. <…> Jo tā būtu nopietna stratēģiska kļūda pārtraukt atbalstīt un ļaut krieviem daļēji okupēt Ukrainu.”
