Pirmdiena, 10. oktobris, Ukrainai iesākās traģiski: jau no paša rīta Krievija visā tās teritorijā sāka apšaudīt dzīvojamos rajonus un infrastruktūru. Kopumā tika izšautas 83 raķetes, no kurām 43 tika notriektas ar pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tajā pašā laikā kopš kara sākuma Krievija Ukrainā ir izšāvusi 3500 raķetes. Bet cik no tām Krievijai ir palikušas, vai tā varēs iegādāties raķetes citos tirgos un cik ātri var pavairot šos ieročus? Par to mediji jautāja Eiropadomes Ārējo attiecību padomes militārajam ekspertam Gustavam Greselam.
Gustavs Gresels atzīmē, ka nav precīzi zināms, cik vēl raķešu Krievija ir atstājusi – lielākā daļa informācijas par militāri rūpniecisko kompleksu ir slēgta.
No maija viņi Ukrainā izšāva vairāk nekā 2000 savas standarta raķetes. Tas ir diezgan daudz,” skaidro analītiķis. “Tagad raķešu uzbrukumu skaits samazinās, kas liecina, ka Krievijai to nepietiek. Tomēr tā nekad neiztukšo visu savu arsenālu neatkarīgi no tā, vai tie ir parastie vai kodolieroči. Jums vienmēr ir jāuzglabā stratēģiskās rezerves, tostarp citiem pasākumiem, piemēram, pretestības gadījumā ar citām precīzi vadāmām raķetēm. Un arī tāpēc es domāju, ka Krievijai nav vajadzīgs karš ar NATO. Papildus tam, ka pati alianse to nevēlas, var būt izsmelta arī Krievijas stratēģiskā rezerve NATO atturēšanai.
Tiek runāts par kārtējo Krievijas uzbrukumu pret Ukrainu oktobrī, un jaunie Krievijas plāni atsākt raķešu uzbrukumus, lai samazinātu un iznīcinātu Ukrainas kritisko infrastruktūru un dzelzceļus. Mērķis ir padarīt šo ziemu ukraiņiem īpaši grūtu. Un šķiet, ka krievi jau ir aktivizējuši savu stratēģisko rezervi un izmantojuši raķetes, kuras viņi paturēja tieši šim nolūkam.
Kur Krievija varēs papildināt raķetes? Gresela kungs atzīmē, ka Krievija, visticamāk, nevarēs iegādāties precīzi vadāmu munīciju no citām valstīm. Tajā pašā laikā, ja paša rezerves būs izsmeltas, Kremlis var atrast citu izeju un sākt pirkt dronus. Vispirms – no Irānas un pēc tam no Ķīnas:
“Tās ir visvieglāk lietojamās iekārtas, jo tās ir ļoti lētas un viegli pārvaldāmas. Profesionālus operatorus var apmācīt strādāt ar tiem diezgan ātri. Tāpēc, ja droniem ir sava palaišanas un vadības platforma, tā nebūs liela problēma.
Eksperts stāsta, ka atklāts paliek jautājums, cik ilgi Krievija varēs apšaudīt Ukrainu.
Ukrainas apšaudes temps samazinās, salīdzinot ar 10.oktobri, un nedomāju, ka Krievijai ir daudz raķešu, kas būtu sagatavotas šādiem mērķiem. Visticamāk, viņu armija pāries uz Irānas bezpilota lidaparātu izmantošanu: tie ir lētāki, tos ir vieglāk ražot, skaidro analītiķis. “Ar šādiem līdzekļiem ir vieglāk piegādāt un papildināt savus krājumus, nekā izmantot dārgas raķetes, kuras ir ļoti grūti nomainīt. Piemēram, pēc dažādām aplēsēm, jau pirms kara Krievijā kopējā spārnoto raķešu produkcija bija aptuveni simts vienību gadā (varbūt nedaudz vairāk, bet ne daudz).
10. oktobrī Krievija izmantoja vairāk nekā astoņdesmit, kas gandrīz atbilst viņu pirmskara gada produkcijai. Tātad būs vajadzīgs ilgs laiks, kamēr Kremlis šīs rezerves papildinātu. Turklāt pastāv sankciju problēma un pusvadītāju un citu galveno ražošanas pabeigšanas elementu trūkums. Un mēs nezinām, cik ļoti ķīnieši var palīdzēt Krievijai un nodrošināt to ar visu nepieciešamo.
Nav zināms arī tas, vai ķīniešu komponentu izmantošanas gadījumā būs jāmaina dažas šo raķešu iekšējās daļas. Ja izrādīsies, ka tie ir jāpārtaisa, tad raķetei būs jāveic atkārtota pārbaude. Jo nav precīzi zināms, kā šie komponenti uzvedīsies. Iespējams, ka raķetes smaguma centra nobīdē būs zināmas nepilnības dažādu komponentu, dažāda svara, dažāda izmēra dēļ, un tas prasīs atkārtotu jaunas paaudzes raķešu testēšanu vai to nomaiņu. Un tikai pēc tam, kad esat pārbaudījis vadības sistēmas un konstrukciju, varat mēģināt tos izmantot karā. Tātad, iespējams, krievi to var izdarīt, bet tas viņiem prasīs daudz laika.
