ASV analītiķi apkopojuši Krievijas un Āfrikas otrā samita, kas notika Sanktpēterburgā, rezultātus.
28. jūlijā Sanktpēterburgā noslēdzās Krievijas un Āfrikas samita otrā diena. Dienu iepriekš kļuva zināms, ka Vladimirs Putins solīja dažiem Āfrikas partneriem bezmaksas graudu piegādes, runāja par saišu stiprināšanu un partnerattiecību padziļināšanu dažādos līmeņos. Bet, lai visi saprastu šādas sadarbības mērogus: Ēģiptes, Zimbabves, Mali un Centrālāfrikas Republikas kopējais IKP ir mazāks par Polijas IKP atsevišķi, nemaz nerunājot par citām ES un Rietumu valstīm.
Šodien Kremļa vadītājs piedeva vairākām Āfrikas valstīm parādus 23 miljardu dolāru (vairāk nekā 2 triljonu rubļu) vērtībā. Tā ir ceturtā daļa no summas, kas iztērēta ikgadējai pensiju izmaksai pašā Krievijā. Arī Centrālāfrikas Republikas un Mali līderi pateicās Krievijai par militāro atbalstu, bet Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa pauda cerību uz “Krievijas un Ukrainas konstruktīvu mijiedarbību un sarunām, kas var izbeigt karu”. Samita rezultātus komentē amerikāņu eksperti.
“Putins kļūst arvien izolētāks ekonomiski, politiski un militāri,” sacīja Mārlovs van Vejenburgs, Hārvardas universitātes Āfrikas studiju docents. – Pilnīgi skaidrs, ka šogad viņa “ballītē” bija maz gribētāju. Šo samitu apmeklēja tikai 17 Āfrikas līderi, citi nosūtīja savus pārstāvjus. No politiskā viedokļa tas ir nedaudz nievājoši. Ja runājam par rezultātiem, manuprāt, Putins drīzāk nodarbojās ar “remonta un restaurācijas darbiem” un bojājumu novēršanu trīs jautājumos. Pirmais ir graudi. Krievijas izstāšanās no darījuma, kas nodrošināja drošu graudu piegādi, izraisīja negatīvu reakciju Āfrikas kontinentā. Un tagad viņš izdalīja tonnas bezmaksas graudu, lai kaut kā to kompensētu. Otrs jautājums ir Ukraina un karš. Āfrikas līderi spieda Putinu virzīties uz miera vienošanos. Līdz atklātam nosodījumam neaizgāja, taču viņam neizdevās nevienu piesaistīt savā pusē. Un visbeidzot, trešais jautājums ir mazāk publiska tēma par ”Vāgnera” PMK lomu. Neskatoties uz neseno ķildu ar Prigožinu, Putins solīja Āfrikas līderiem, ka militārais atbalsts nebeigsies.
“Krievijai bija lielas cerības no šī samita, viņi domāja, ka tas būs tikpat apmeklēts kā 2019. gadā, kad daudzi Āfrikas līderi vēlējās to apmeklēt. Šķiet, ka šobrīd Maskavai šīm valstīm ir maz, ko piedāvāt, un tās pašas saskata risku padziļināt attiecības ar Krieviju, saka Metjū Ors, RANE Eirāzijas analītiķis. – Vairāki vadītāji pat atteicās būt klāt pēdējā kopbildē. Putinam tiešām nebija daudz vērā ņemamu vienošanos, ko varētu pasludināt par uzvaru vai precizēt. Pat bezmaksas graudu solījumi, manuprāt, tika uztverti ar lielu skepsi. Putina paziņotais apjoms: sešas valstis var saņemt līdz 50 000 tonnu graudu. Tas ir tikai aptuveni 300 tūkstoši tonnu, daudz mazāk par graudu daudzumu, ko Krievija nozog no Ukrainas. Un tā ir niecīga daļa no 60 miljoniem tonnu, ko viņi saražo katru gadu. Tas ir piliens jūrā, kas situāciju ar vietējām cenām šajās valstīs nemainīs. Tāpēc es nedomāju, ka Krievija ir panākusi nozīmīgus izrāvienus. Iespējams, samita neformālajā daļā bija arī citas vienošanās. Es domāju Prigožina tikšanos ar dažiem Āfrikas līderiem no malas. ”Vāgnera” PMK ietekme samitā tieši netika apspriesta, tāpēc, ja ēnu dienaskārtībā ir panākts progress, kas netiek publiskots, tad varbūt Krievija ir sasniegusi vairāk, nekā šķiet. Kas attiecas uz pārējo, šis samits Kremlim diez vai bija veiksmīgs.
Klauss Larress, starptautisko attiecību profesors Ziemeļkarolīnas Universitātē Chapel Hill, rezumē:
“Āfrikas valstis arvien mazāk apņemas atbalstīt Krieviju karā Ukrainā. Putinam nekad nav bijis pilnīgs atbalsts, bet tomēr dažas valstis sliecas piesardzīgi nostāties viņa pusē. Tagad mēs esam redzējuši atklātāku kritiku. Īpaši pēc nesenās Krievijas izstāšanās no graudu līguma. Piemēram, Kenija ļoti atklāti paziņoja, ka tas palielinās nabadzību, paaugstinās cenas par 20%, kā arī radīs kviešu, miežu, saulespuķu eļļas, mēslošanas līdzekļu un citu preču deficītu. Tās ir sliktas ziņas nabadzīgajām valstīm visā pasaulē un jo īpaši Āfrikā. Mēs redzējām, kā Āfrikas līderi tikās ar Zelenski pirms došanās uz Krieviju, un, kamēr viņi tikās, Krievija bombardēja Odesas ostu. Arī tas tika uzskatīts par necieņu. Āfrikas līderiem tas bija pazemojoši.”
