Igaunijas eksperts Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu slēgt Krievijai jūras šaurumus Baltijas jūrā uzskata par neiespējamu. Bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku vadītājs norāda, ka konflikti sākušies arī mazāku incidentu dēļ jūrā.
Šonedēļ Edgars Rinkēvičs aicināja slēgt Baltijas jūru visiem Krievijas kuģiem, ja izmeklēšanā tiks pierādīta Krievijas līdzdalība gāzes vada Balticconnector avārijā. Viceadmirālis un bijušais Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Tarmo Kouts uzskata, ka Latvijas prezidents patiesi vēlējies tikai pievērst uzmanību zemūdens komunikāciju neaizsargātībai.
“Kā es saprotu, viņš, visticamāk, balstījās uz to, ka zemūdens būves ir gandrīz neiespējami aizsargāt visu diennakti un kaut kas ir jādara. Tas vairāk izpaudās kā signāls, sakot “darīsim kaut ko”, nevis īsts aicinājums uz rīcību,” komentēja viceadmirālis, bijušais Aizsardzības spēku komandieris Tarmo Kouts.
Viņaprāt, militārie incidenti jūrā sākušies arī mazāku problēmu dēļ. Piemēram, Igaunija neilgi pēc neatkarības atgūšanas izvietoja karakuģus, lai atrisinātu jūras konfliktu ar Latviju.
“1995, aprīlis. Es biju spiests nosūtīt robežkuģus – trīs vienības – uz Roņu salas rajonu, lai atrisinātu konfliktu starp zvejniekiem no Igaunijas un Latvijas puses, jo tad tika izveidota Igaunijas Republikas jūras robeža, taču tā vēl nebija starptautiski atzīta,” sacīja Kouts. Tad igauņu kuģi darbojās kā miera uzturētāji un incidents beidzās mierīgi.
Norvēģijas Jūras tiesību centra pētnieks Aleksandrs Lots stāsta, ka starptautiskie līgumi parasti aizliedz jūras satiksmes bloķēšanu.
“Starptautisko tiesību loģika attiecībā uz jūras šaurumiem ir balstīta uz to, ka tos nevar bloķēt, lai atstātu izeju starptautiskiem kuģiem. Bet, piemēram, ja NATO karotu ar Krieviju, tad tik un tā būtu nepieciešams nodrošināt brīvu izbraukšanu neitrāliem kuģiem. Alianse varētu slēgt jūras šaurumus tikai tiem kuģiem, ar kuru valstīm tā karotu,” skaidroja Lots.
Atgādinām, ka 8.oktobrī tika bojāts gāzesvads Balticconnector starp Igauniju un Somiju, kā arī sakaru kabelis starp Igauniju un Zviedriju. Pašlaik notiek izmeklēšana, un joprojām nav skaidrs, kurš ir vainīgs par notikušo.
