Baltkrievijas ziņu aģentūra Belta svētdienas rītā vēstīja, ka Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko atkal runājuši pa telefonu.
Abi sestdien runāja vismaz divas reizes, kā rezultātā Lukašenko noslēdza darījumu ar Krievijas algotņu ”Vāgnera” PMK nemiernieku līderi Jevgēņiju Prigožinu, kurš piekrita deeskalēt situāciju un pārcelties uz Baltkrieviju.
Lukašenko preses birojs sestdienas vakarā paziņojumā norādīja, ka ar Putina piekrišanu Baltkrievijas līderis visu dienu pavadījis sarunās ar Prigožinu un ”Vāgnera” PMK vadītājs piekritis apturēt savu virzību uz Maskavu.
Saskaņā ar Lukašenko starpniecību Kremlis paziņoja, ka Prigožins dzīvos trimdā Baltkrievijā. Pagaidām nav skaidrs, vai viņš ņems līdzi ”Vāgnera” cīnītājus.
Krievijas un Rietumu politikas eksperte Londonā Ketija Gloda uzskata, ka Putins piespieda Lukašenko pielikt pūles, lai atrisinātu krīzi.
“Es nedomāju, ka tā bija paša Lukašenko griba. Manuprāt, Kremlis viņu izmantoja, lai gan viņš pats labprātāk nesaistītos ar Prigožinu,” viņa sacīja aģentūrai Associated France Press.
Viņa sacīja, ka Prigožina klātbūtne Baltkrievijā nesīs “daudzus riskus” valstī, kurā drošības spēku lojalitāte ir vissvarīgākā pēc 2020.gada vēlēšanām, kam sekoja masveida ielu protesti un vardarbīgas represijas.
“Vienīgais pluss, kas varētu būt Lukašenko, ir tas, ka viņš varētu vēlēties izmantot Prigožina spēkus, lai apturētu iespējamo sacelšanos,” viņa ierosināja.
Kā atgādināja Gloda, Lukašenko režīms paļaujas uz vardarbību un Krievijas atbalstu.
“Tagad Lukašenko ir nepārprotami noraizējies, jo Kremlis nav tik spēcīgs, kā likās iepriekš,” viņa uzsvēra.
Anna Ļubakova, Atlantijas padomes zinātniskā līdzstrādniece, sacīja, ka, lai gan Lukašenko pozīcijas var tikt nostiprinātas ar starpniecību, “ilgtermiņā viņa režīms saskarsies ar sekām”.
Lietuvas prezidents Gitans Nauseda, kurš nākammēnes uzņems NATO samitu, brīdināja, ka aliansei būs jāstiprina savas austrumu robežas, “ja Prigožins vai daļa no ”Vāgnera” grupas nonāks Baltkrievijā ar neskaidriem plāniem un neskaidriem nodomiem”.
Runājot par Krievijas taktisko kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, Starptautiskā Stratēģisko pētījumu institūta stratēģijas, tehnoloģiju un bruņojuma kontroles direktors Viljams Alberks sacīja, ka tas “nozīmē lēnu Baltkrievijas aneksiju no Krievijas puses”.
“Es domāju, ka Lukašenko jau jūt, ka ir iespiests stūrī. Acīmredzot, ja Putins saka “izdari man labu”, viņš to darīs cerībā, ka tas viņam dos kādu sviru,” uzskata eksperts.
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska sacīja, ka Lukašenko atkarība no Krievijas padara viņa soli bīstamu.
“Prigožins nav dāvana Lukašenko, jo Putins, autokrāts, nekad nepiedos pazemojumu, ko viņš piedzīvoja no Prigožina rokām,” sacīja bijušais Baltkrievijas diplomāts un kultūras ministrs Pāvels Latuško, kurš tagad pārstāv opozīciju.
“Šī ir neliela, taktiska, mākslīga, virspusēja Lukašenko uzvara, kas var kļūt par stratēģisku problēmu pašam diktatoram,” viņš piebilda opozīcijas Telegram kanālā Nexta ievietotajā video komentārā.
