Raķete “Orešņik”, ko Krievijas militārpersonas 21.novembrī palaida uz Ukrainas pilsētu Dņipro, nav jaunākais ierocis, kā to mēģināja pasniegt Vladimirs Putins. Atlūzu ekspertīze parādīja, ka dažas detaļas ražotas pirms vairāk nekā septiņiem gadiem. Saskaņā ar ukraiņu portāla Defence Express avotiem “Orešņik” varētu būt samontēts 2017.–2018. gadā, pamatojoties uz starpkontinentālo ballistisko raķeti Jars (ICBM), un kopš tā laika tā atrodas noliktavā.
Uz vienas no “Orešņik” detaļām tika atrasts sērijas numurs un izgatavošanas datums: 2017. gada 12. aprīlis. Tieši togad Krievija gatavojās sākt izvietot stratēģisko raķešu sistēmu RS-26 Rubež, kas bija projekta RS-24 Jars tālāka attīstība. Bet 2018. gada martā Aizsardzības ministrija atteicās no plāniem ieviest R-26 savā arsenālā un izslēdza to no valsts ieroču programmas līdz 2027. gadam, koncentrējoties uz Avangard hiperskaņas raķešu sistēmu.
Speciālisti uzskata, ka “Orešņik” izstrāde sākās pirms vairāk nekā 7 gadiem, vismaz 2010. gados, jo 2017. gads ir konkrētas detaļas izgatavošanas gads, kuru bija paredzēts izmantot gatavajam projektam. Defence Express arī vērš uzmanību, ka atrastajai detaļai ir indekss “EFIT 302811.002”. Analītiķi šo marķējumu saista ar akadēmiķa Piļugina vārdā nosaukto automatizācijas un instrumentu pētniecības un ražošanas centru, kas ir daļa no Roskosmos un piegādā vadības sistēmas Zenit, Proton-M raķetēm un Fregat augšējiem posmiem. Tas liek domāt, ka centrs aprīko arī “Orešņik”, kas ir samontēts no Jars ICBM sastāvdaļām.
To, ka “Orešņik” nevar uzskatīt par progresīvu attīstību, iepriekš teica raķešu inženieris un bijušais Južnoje projektēšanas biroja darbinieks Oleksandrs Kočetkovs. Pēc viņa teiktā, sistēma ir Yars saīsināta versija ar lielāku kaujas galviņu skaitu. “”Orešņik” kaujas efektivitāte bez kodoliekārtām ir ārkārtīgi apšaubāma – tas ir kā picas piegāde ar kalnrūpniecības pašizgāzēju. Precizitāte būs plus mīnus 100 metri, vai vēl sliktāk, un ar katru kaujas lādiņu var pārvadāt aptuveni 100 kg parasto sprāgstvielu – tikpat, cik Krievijas Tornado daudzkārtējās palaišanas raķešu sistēma, ko agresors izmanto jau kopš iebrukuma sākuma.” uzsvēra Kočetkovs.
Pentagons nonāca pie secinājuma, ka “Orešņik” ir modificēta RS-26 Rubež versija, kas tika pārbaudīta tālajā 2011. gadā. Arī Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija “Orešņik” uzskata par šīs ICBM variantu, norādot, ka Krievijai ir ierobežots šādu raķešu piedāvājums. “Orešņik” tehniskie parametri joprojām nav zināmi. Tomēr, ja pieņem, ka konstrukcija ir identiska RS-26, tad raķetes palaišanas svars var sasniegt 40-50 tonnas, bet lidojuma diapazons var būt 6000 km.
